Zemessardzes bilance jubilejā pozitīva

JAUNĀ MAIŅA Zemessardze turpina atjaunoties. Pašlaik Ādažos norisinās zemessargu pamatapmācības nometne. Slodze pamatīga. Aizsardzības ministrs atbraucis apskatīties, kā jaunajiem iet © Gatis DIEZIŅŠ (Jaunsardzes un informācijas centrs)

Šogad līdz 1. augustam brīvprātīgajā militārajā organizācijā – Latvijas Zemessardzē – iestājušies 617 pilsoņi, savukārt izstājušies vai atskaitīti 607. Tas nozīmē, ka Zemessardzes personāla bilance saglabājas pozitīva. Mirušās dvēseles un dažādu citu iemeslu dēļ neaktīvos zemessargus aizstāj jauni cilvēki.

Strauju popularitātes pieaugumu Zemessardze piedzīvoja līdz ar kara sākšanos Ukrainā. Šis pariotisma vilnis ir ļāvis saglabāt Zemessardzi līdzšinējos apmēros, taču tuvinot skaitļus uz papīra reālajai situācijai.

Valsts aizsardzības koncepcija paredz, ka Nacionālie bruņotie spēki miera laikā uztur 8000 zemessargus, un, kā vēsta Aizsardzības ministrija, šobrīd brīvprātīgo skaits tāds arī ir realitātē.

Statistika liecina, ka no šā gada jaunpienācējiem 81% ir vīrieši, 19% sievietes. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu sievietes kļuvušas aktīvākas - plus 3% klāt. 84% jauno zemessargu ir vecumā no 18 līdz 35 gadiem, bet 16% vecumā no

36 līdz 55 gadiem. Vairāk zemessargu uzņemts Zemessardzes 2. novadā (Latgales pusē) - 43%. Zemessardzes 3. novadā (Vidzeme, Zemgale) iestājušies 30%, bet 1. novadā (Kurzemē) - 26% no jaunpienācējiem.

Lielākais pēdējā laika papildinājums Zemessardzē piedzīvots 2015. gadā, kad iestājās 1210 zemessargi. Šogad uzņemto zemessargu skaits, visticamāk, tik liels vairs nebūs. Taču pērn arī atskaitīti tika daudzi un kopējā bilance bija plus 13 zemessargi. Šogad - plus desmit.

Aizsardzības ministrija skaidro, ka armijai primāri svarīga ir personāla kvalitāte, nevis kvantitāte. Atskaitīti tiek zemessargi, kuri ilgstoši un sistemātiski neapmeklē mācības vai, pienākot līguma termiņa beigām, to nepagarina, vai arī nav sasniedzami. Piemēram tāpēc, ka pārcēlušies uz dzīvi ārzemēs. Vēl daļa zemessargu, sasniedzot maksimālo 55 gadu vecumu, kļūst par Zemessardzes veterāniem un tālāk pilda dažādas atbalsta funkcijas. Arī iestāšanās profesionālajā dienestā bruņoto spēku vienībās vai dienests Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esošajās institūcijās ir viens no biežākajiem izstāšanās iemesliem. Un te jāatgādina, ka interese par profesionālo dienestu ir teju dubultojusies. Kopš šā gada rekrutēšanā iesaistījusies arī Zemessardze, organizācija vāc papildinājumu ne tikai savām, bet arī profesionāļu rindām.

Šomēnes lielākai Zemessardzes publicitātei ir īpašs iemesls. Augustā aprit 25 gadi, kopš organizācijas dibināšanas. Zemessardzes komandieris Leonīds Kalniņš ikvienu aicina piedalīties svētku svinībās:

«Zemessardzes divdesmit pieci gadi nepieder tikai tiem, kas Zemessardzes rindās stājās 1991. un 1992. gadā. Šie ir svētki visiem - tiem, kas ir nodienējuši jau divdesmit piecus gadus tajā, un arī tiem, kas iestājušies Zemessardzē pirms neilga laika, jo šodien mūsu rindas papildina cita paaudze - jaunieši, no kuriem daudzi ir dzimuši pēc 1991. gada 23. augusta un tagad ir iepriekšējos divdesmit piecos gados sasniegtā turpinātāji.»

Lielā svinību diena gan būs 20. augusts - sestdiena, lai pēc iespējas vairāk iedzīvotāju varētu piedalīties. Rīgā 11. novembra krastmalā visas dienas garumā notiks svētku koncerti un dažādi pasākumi. Liela militārā parāde. Ieradīsies arī viesi no radniecīgajām Lietuvas un Igaunijas militārajām organizācijām. Ikviens interesents varēs iepazīties ar dažādu Latvijas armijas vienību darbu, militāro tehniku, uzdevumiem. Šī arī būs laba izdevība, lai apsvērtu, izlemtu un piebiedrotos, ja tas vēl nav izdarīts.



Svarīgākais