Uzņēmēji, kurus pēc 1. aprīļa skars elektroenerģijas tarifa pieaugums, ir šokā – situācijā, kad lielākā daļa uzņēmumu cīnās par pastāvēšanu, sadārdzināsies maksa par elektrību.
Tajā pašā laikā Latvenergo un to meitasuzņēmumu bijušie darbinieki pērn saņēmuši dāsnus atbrīvošanas pabalstus. Latvenergo ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis Neatkarīgajai apgalvoja, ka darbiniekiem izmaksātās summas nekādu iespaidu uz elektrības tarifu neatstāj.
Algas un pabalsti
Elektrības gala tarifs patērētājiem nav mainījies kopš 2008. gada 1. aprīļa. Toreiz elektrības cena kāpa par aptuveni 37 procentiem.
Aktīvistu grupa, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA), vakar publiskoja Latvenergo meitasuzņēmumu a/s Augstsprieguma tīkls (AT) un a/s Sadales tīkls (ST) darbinieku atalgojumu sarakstu. Tas liecina, ka teju visi bijušie šo uzņēmumu darbinieku saņēmuši lielāku vai mazāku atlaišanas pabalstu, par ko Neatkarīgā vairākkārt ir rakstījusi. Lielākais bijis 27 000 latu apmērā, tas aptuveni 10 reižu pārsniedz mēneša atalgojumu gada sākumā vai 25 reizes pārsniedz divos pēdējos mēnešos nopelnīto. Visaugstākais atalgojums AT strādājošajiem, nerēķinot atlaišanas pabalstus, ir bijis 2008. gada nogalē. Tad vislabāk apmaksātās personas darbs tika novērtēts ar vairāk nekā 4000 latu. Savukārt pagājušā gada novembrī lielākais atalgojums AT strādājošajam bija 2538 lati uz papīra. Seši uzņēmumā strādājošie saņēma atalgojumu, kas pārsniedza 2000 latu, savukārt 107 personām (tas ir, aptuveni piektdaļai no šajā uzņēmumā strādājošajiem) tika aprēķinātas no 1000 līdz 2000 latu lielas algas.
Savukārt ST lielākais atlaišanas pabalsts ir bijis 38 000 latu. 2008. gada rudenī labāk atalgotā persona saņēmusi vairāk nekā 6000 latu mēnesī, bet 2009. gada novembrī - 2500 latu. Atalgojumu virs 2000 latu pagājušā gada novembrī saņēma 12 personas, savukārt atalgojumu no 1000 līdz 2000 latiem – 273 personas, tas ir, aptuveni 10% no uzņēmumā strādājošajiem.
A. Siksnis skaidroja, ka AT un ST darbojas saskaņā ar Darba likuma prasībām, tajā skaitā Darba koplīgumu, kas noslēgts starp Latvenergo koncernu un arodu savienību Enerģija. "Saistī-bas, kas uzņēmumam rodas saistībā ar Darba koplīgumu, atbilstoši grāmatvedības standartiem tiek uzkrātas katru gadu proporcionāli nostrādātajam laikam, tāpēc darba attiecību beigšanas brīdī darbiniekam izmaksātā summa neveido uzņēmumam papildu izmaksas un iespaidu uz tarifu neatstāj," apgalvoja A. Siksnis.
Uzņēmēji šokā
Vairāki uzņēmēji bija šokēti, saņemot paziņojumu no Latvenergo par iespējamu eletroenerģijas tarifa pieaugumu no 1. aprīļa saistībā ar obligātās iepirkuma komponentes izmaiņām. Latvenergo uzsver, ka šī nav maksas par elektroenerģiju paaugstināšana no uzņēmuma puses, bet gan "valsts uzlikto saistību izpilde attiecībā uz nepieciešamību par mākslīgi paaugstinātu un ekonomiski nepamatotu maksu iepirkt elektroenerģiju no mazajiem ražotājiem – mazajām hidroelektrostacijām, biomasas stacijām un šķeldas izmatojošajām stacijām". To ar likumu ir noteikts īstenot Latvenergo, bet šā iepirkuma rezultātā radušās papildu izmaksas kompensē visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji.
Elektroenerģijas gala cenu veido ne tikai pati elektrības cena, bet arī citas komponentes, tajā skaitā maksa par sistēmas pakalpojumiem, elektroenerģijas cena un arī obligātās iepirkuma komponentes apmērs. AT Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniedzis tarifu projektu, kas paredz no nākamā gada 1. janvāra palielināt pārvades sistēmas pakalpojumu maksu par 51,1%, savukārt ST iesniedzis tarifu projektu, kas paredz pakalpojuma sadārdzināšanos par 19,4 procentiem.
Cena nemainīšoties
A. Siksnis uzsvēra, ka šogad elektrības tarifi mājsaimniecībām netiks mainīti, pat neskatoties uz to, ka ar 1. aprīli pieaug obligātā iepirkuma komponente. Savukārt, vai mājsaimniecībām elektrības tarifs varētu mainīties nākamajā gadā, A. Siksnis izvairījās prognozēt.
***
VIEDOKĻI
Elita Moiseja, NP Properties valdes priekšsēdētāja:
– Šobrīd jau liela daļa mūsu industriālo parku klientu uzņēmumu, no kuriem liela daļa ir mazie un vidējie ražotāji, cīnās nevis par izdzīvošanu, bet tiešā vārda nozīmē par pastāvēšanu. Ko nozīmē mums elektroenerģijas tarifu pacelšana par 3–9%? Tāda rīcība no valsts puses, kas ļāva šos jaunos elektroenerģijas tarifus pieņemt februārī, ir līdzvērtīga zara zāģēšanai, uz kura paši sēž! Uzskatu, ka, ja valdība ir bezspēcīga ar nodokļu mazināšanu, kreditēšanas veicināšanu un administratīvo šķēršļu izskaušanu valstī, tad lielākais atbalsts uzņēmējiem būtu viņu situācijas nepasliktināšana un šajā gadījumā energocenu nepalielināšana.
Velta Lasmane, Līvu akvaparka direktore:
– Esam parēķinājuši, ka obligātajai iepirkuma komponentei pieaugot par 45 līdz 50 procentiem, kā to paredz Latvenergo iesniegtais projekts SPRK, mums kopējā maksa par izmantoto elektroenerģiju pieaugs par aptuveni 6 procentiem. Tā kā šo enerģijas veidu izmantojam daudz, tad naudas izteiksmē tā būs
liela summa. Elektrības tirgus tika liberalizēts ar mērķi palielināt konkurenci elektrības tirgū un tādā veidā samazināt izmaksas, taču realitātē izrādījies pretēji. Izmaksas tikai aug.