Neatkarīgās pastā ieceļojusi kārtējā anonīmo materiālu deva par bijušo KNAB direktora vietnieci Jutu Strīķi un viņas ģimenes locekļiem.
Materiālos redzams, ka kāds no Latvijas pasūtījis vairākiem Maskavas lietpratējiem (iespējams, detektīviem - bijušajiem vai esošajiem Krievijas drošības struktūru darbiniekiem) ievākt ziņas par Jutu Strīķi un viņas ģimenes locekļiem. Lietpratēji ievākuši virkni datu no Maskavas pilsētas dažādu rajonu kara komisariātiem, pasu galdiem, kā arī dažas izdrukas no Krievijas iedzīvotāju reģistra. Spiežot pēc faksimila drukas nospiedumiem un citiem rādītājiem, dati par Potapovu ģimeni Krievijā vākti no 2000. līdz 2006. gadam.
Jāatgadina, ka KNAB tika nodibināts 2002. gada vasarā, bet J. Strīķe par KNAB priekšnieka vietnieci kļuva 2003. gada 23. septembrī, kas nozīmē, ka par viņas gaitām Krievijā kādam interese bijusi jau tad, kad viņa vēl strādāja Drošības policijā.
Vārda maiņa - oficiāla
Datos atspoguļojas, ka J. Strīķes tēvs Jurijs Nikolajevičs Potapovs dzimis Kuibiševā, Timaševas pilsētā. Pirmā dzīvesvieta reģistrēta 1975. gada 22. jūlijā Maskavā, Maksima Gorkija krastmalā 46/50, dzīvoklis 15. Pirms tam 16. jūlijā J. Potapovs stājies uzskaitē Maskavas pilsētas Čerjomušku rajona kara komisariātā, kur no uzskaites noņemts 1991. gada 28. janvārī saistībā ar dzīvesvietas nomaiņu uz Rīgu, Rudzutaka ielu 52. Reģistrācija dzīvesvietā Rīgā notikusi 1991. gada 5. februārī.
Savāktajos datos minēts, ka Jurijs Potapovs strādājis Vladimira Kučerenko Centrālajā celtniecības konstrukciju zinātniskās pētniecības institūtā par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku, pēc tam par inženieri zinātniskās pētniecības institūtā Mosstroij.
Par Potapovu Annu Jurjevnu rakstīts, ka viņa dzimusi 1970. gadā Maskavā. Tautība - krieviete. Par Jutu kļuvusi Maskavas pilsētas Čerjomušku rajona Laulību reģistrācijas nodaļā 1988. gada 11. augustā. Vārds no Annas uz Jutu nomainīts, pamatojoties uz apliecinājumu par vārda nomaiņu IМЮ Nr. 294724.
Jāatgādina, ka laikraksts Diena, balstoties uz J. Strīķes teikto, 2004. gada 17. janvārī rakstīja, ka par Annu viņa vidusskolas attestātā nodēvēta tikai kādas skolotājas kļūdas dēļ, bet 2011. gada 5. janvārī, ka «ar vārdu Anna viņai saistības nav».
A. Potapovai sākotnējā dzīvesvieta uzrādīta Maskava, Frunzes krastmala nr. 26 dz. 25.
Datos minēts, ka A. Potapova mācījusies Maskavas 584. vidusskolā. Internertā redzams, ka šī vidusskola specializējusies padziļinātas angļu un franču valodas apmācībā. 1988. gada 16. augustā A. Potapova devusies uz Latviju, lai iestātos Latvijas Universitātē.
Lietpratējs, kurš ievācis ziņas, varējis iegūt datus arī par J. Strīķes tābrīžā darbību un noskaidrojis, ka viņai un viņas tēvam kopš pārcelšanās uz Latviju neesot Krievijas pilsonības. Krievijā abiem neesot sodāmības. Pēc ievāktajām ziņām, J. Strīķe «strādā Latvijas Republikas Drošības policijā. Iespējamais darbības veids ieroču meklēšana».
Ekskluzīvs rajoniņš
Neatkarīgās uzmanību piesaistīja Potapovu ģimenes padomju laikā reģistrēto sākotnējo dzīvesvietu adreses. Padomju laikā vienkārši mirstīgie pie dzīvokļiem nedz Maksima Gorkija krastmalā (mūsdienās Kosmodamjanskas krastmala), nedz Frunzes krastmalā netika. Šajos Maskavas pilsētas elitārajos dzīvokļos ļāva dzīvot tikai par īpašiem nopelniem padomju varas labā, kā arī miltārpersonām un drošības struktūru darbiniekiem. Būtiski, ka abās ar Potapovu ģimeni saistītajās adresēs atrodas ne tikai dzīvojamās ēkas, bet arī pamatīgs militāro objektu tīklojums. Arī šī iemesla dēļ parastais proletariāts par dzīvošanu lepnajos Maskavas un Jauzas upju krastmalu namos varēja tikai sapņot. Piemēram, netālu no Potapovu mājas Maksima Gorkija krastmalā atradās un joprojām atrodas Krīgskomisariāta ēka. Tajā līdz pat šai dienai atrodas Maskavas kara apgabala štābs. Šīs ēkas pagrabā 1953. gada 23. decembrī, klātesot PSRS ģenerālprokuroram Romānam Rudenko, tika nošauts Lavrentijs Berija. Šobrīd mājā, kurā dzīvoja Potapovu ģimene, izvietojies žurnāls Atomenerģija.
Blakus lepnajai mājai, kurā Frunzes krastmalā dzīvoja Potapovu ģimene, gan tajos laikos, gan tagad izvietojušās tādas iestādes kā Krievijas Bruņoto spēku Inženieru karaspēka priekšnieka pārvalde, Krievijas Bruņoto spēku Radioaktīvās, ķīmiskās un bioloģiskās aizsardzības karaspēka priekšnieka pārvalde, Krievijas Aizsardzības ministrijas Valsts militāro pasūtījumu un apgādes departaments, Galvenais Bruņoto spēku Kājnieku karaspēka komandpunkts, Krievijas Bruņoto spēku personāldaļas galvenā pārvalde, Krievijas Bruņoto spēku Karā kritušo piemiņas pārvalde un Krievijas Aizsardzības ministrijas Autotransporta pārvalde.
Vēl piebilstams, ka ēkas abās krastmalās būvētas pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados no ķieģeļiem. Dzīvokļu griestu augstums ir 3 metri 20 centimetri.
Viņas universitātes
Kādā citā par Juriju un Annu Potapoviem apkopotā informācijā norādīts, ka J. Potapovs 1994. gadā iesniedzis dokumentus izceļošanai uz Izraēlu un tajā pašā gadā pametis Krieviju.
Savukārt par A. Potapovu norādīts, ka viņa 1993. gadā beigusi Maskavas Valsts universitāti (fakultāte nav norādīta). Līdz šim publiski bija zināms, ka Anna jeb Juta Potapova 1998. gadā no Maskavas ieradusies Latvijā un iestājusies Ar Darba Sarkanā korga ordeni apbalvotajā P. Stučkas Latvijas Valsts universitātē. Interesanti, ka kopmītnēs Rīgā viņa nav dzīvojusi, lai gan - kā redzams arī no šīm izziņām - tēvs dzīvokli no Maskavas uz Rīgu samainījis tikai trīs gadus vēlāk.
Tāpat izziņās norādīts, ka A. Potapova bijusi pierakstīta arī Maskavā, Krasikova ielā 7. dz. 59. Vēl citā faktu apkopojumā datu vācējs rokrakstā norādījis, ka arī J. Potapovs līdz 1991. gadam bijis pierakstīts Krasikova ielā 7, dzīvoklī 59. Tajā pašā vietā līdz 1991. gadam pierakstīta arī A. Potapova. Ar roku rakstītajā izziņā norādīts, ka Maskavā tāds zinātniskās pētniecības institūts kā Mosstroij neeksistē.
Tā kā Neatkarīgās rīcībā nav iespēju pārbaudīt šo datu patiesumu, bet par J. Strīķes biogrāfiju vasaras sākumā padziļinātu interesi pauda KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, Neatkarīgā šo materiālu klāstu pārsūtīja viņam, Satversmes aizsardzības biroja direktoram un Saeimas Nacionālās drošības komisijai ar lūgumu to izvērtēt un sniegt savus atzinumus.