Strīķei anulēta pielaide valsts noslēpumam

© F64

Bijušajai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) ilggadējai amatpersonai Jutai Strīķei, pametot darbu KNAB, Satversmes aizsardzības birojs (SAB) atbilstoši kārtībai anulējis pielaidi valsts noslēpumam, aģentūrai LETA apliecināja Strīķe.

Pametot darbu KNAB, pielaide viņai vairs nav nepieciešama, tāpēc tā nodota SAB, kas to anulējis. Ja Strīķe atgriezīsies amatā, kur būs jāstrādā ar valsts noslēpumu, tad viņa varēs lūgt izsniegt pielaidi.

Līdzīga situācija bija izveidojusies jau pirms pāris gadiem, kad KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks viņu atbrīvoja no amata. Arī toreiz pielaide nodota SAB, taču pēc labvēlīgā tiesas lēmuma par atjaunošanu amatā Strīķe pielaidi atguva.

Jau ziņots, ka Streļčenoks 8.jūlijā nolēma atbrīvot no amata ilggadējo KNAB darbinieci Strīķi.

8.jūlijā Streļčenoks parakstījis rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu Strīķei. Disciplinārsods ir atbrīvošana no amata.

Disciplinārlieta pret Strīķi bija ierosināta 2016.gada 9.februārī saistībā ar viņas it kā neatrašanos darbavietā 2015.gada beigās un šī gada sākumā.

KNAB paziņoja, ka, pamatojoties uz disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas sniegto atzinumu, nolemts par darba kārtības neievērošanu saukt Strīķi pie disciplināratbildības un piemērot disciplinārsodu - atbrīvošanu no amata ar 8.jūliju.

LETA jau ziņoja, ka Strīķe un vairāki KNAB darbinieki tiesājas ar biroju par disciplinārsodiem un citiem KNAB lēmumiem. Strīķe savulaik ilgstoši bija KNAB priekšnieka vietniece, un Streļčenoks iepriekšējos gados viņu trīs reizes bija atbrīvojis no vietnieces amata, taču divas reizes šo lēmumu atcēla kādreizējais premjers Valdis Dombrovskis (V), bet trešo reizi, kad valdība nolēma neiejaukties šī jautājuma risināšanā, Strīķi amatā lika atjaunot tiesa. Tad Streļčenoks Strīķei piemēroja disciplinārsodu - pazemināšanu amatā.

Pirmo reizi Streļčenoks Strīķi no amata atbrīvoja 2013.gada 20.decembrī, taču toreizējais premjers Dombrovskis 7.janvārī šo lēmumu atcēla. 14.janvārī Streļčenoks Strīķi atbrīvoja atkārtoti, un 21.janvārī Dombrovskis paziņoja par atkārtotu Streļčenoka rīkojuma atcelšanu un Strīķes atjaunošanu amatā. Otrreiz atjaunojot Stīķi amatā, Dombrovskis uzdeva nodrošināt komisijas izveidošanu KNAB priekšnieka vietnieku novērtēšanai. Lai arī Dombrovskis uzdeva komisijā iesaistīt sadarbības partnerus, tajā darbojās Streļčenoks, viņa palīdze Māra Priedīte un vietniece Ilze Jurča.

Lieta nonāca līdz tiesai pēc tam, kad Streļčenoks 2014.gada 7.februārī trešo reizi uzteica darbu savai vietniecei Strīķei, bet šoreiz valdības vadība strīdā neiejaucās un Streļčenoka rīkojumu neatcēla.

Trešo Streļčenoka rīkojumu par Strīķes atbrīvošanu toreizējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) neatcēla, norādot, ka tajā nav konstatēti būtiski publisko tiesību procesuālie pārkāpumi, kuru dēļ Ministru prezidents būtu tiesīgs rīkoties. Ņemot vērā, ka starp pusēm pastāv darba tiesiskās attiecības, konflikts būtu jārisina tiesas ceļā, uzskatīja valdības vadītāja.

2014.gada 10.aprīlī Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa atcēla KNAB priekšnieka lēmumu par Strīķes atbrīvošanu no amata.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais