Valsts policija ir saņēmusi informāciju par krāpniekiem, kuri pārtver uzņēmumu e-pastus, iegūst informāciju par rēķiniem un izkrāpj naudu. Policija aicina uzņēmumu darbiniekus būt uzmanīgiem un atbildīgi izturēties pret naudas pārskaitījumu veikšanu.
Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) darbinieki ir saņēmuši informāciju par krāpniekiem, kuri izmanto dažādu ārzemju uzņēmumu e-pasta sistēmu zemo drošības līmeni. Krāpnieki, uzlaužot dažādu uzņēmumu e-pastu serverus, kā arī e-pastu kontus ar zemu drošības līmeni, t.i. viegli uzminamu paroli, iegūst informāciju par reāli notikušu darbību rēķiniem. Pēc tam, maldinot uzņēmumu sadarbības partnerus, kuriem adresēti pārtvertie e-pasti, nosūta pavadzīmes vai rēķinus, kuros norādīti krāpnieku bankas rekvizīti. Cietušie, nepārliecinoties par rekvizītu precizitāti, pārskaita konkrēto naudas summu krāpnieku bankas kontam, tādā veidā radot mantisko kaitējumu savam uzņēmumam.
Piekļuves paroļu iegūšanai noziedznieki izmanto dažādas metodes, piemēram, izvilina paroles caur sociālajiem tīkliem, veic mobilo iekārtu skenēšanu publiski pieejamos bezvadu interneta tīklos, instalē datorsistēmās programmas, kas ļauj attālināti iegūt informāciju, un citos līdzīgos veidos.
Par minētajiem krāpšanas mēģinājumiem Valsts policija ir uzsākusi vairākus kriminālprocesus, kā arī resoriskās pārbaudes. Cietušie ir ne tikai Latvijas uzņēmumi, bet arī viņu sadarbības partneri ārvalstīs.
VP ENAP aicina uzņēmuma vadību un darbiniekus, kuri ir atbildīgi par finanšu darījumu veikšanu, būt uzmanīgiem un, pirms veikt naudas pārskaitījumu sadarbības partneriem, pārliecināties, ka rēķinā norādītais bankas nosaukums, bankas konts un uzņēmuma nosaukums atbilst sadarbības partnera norādītajai informācijai.
Gadījumos, kad tiek novērotas izmaiņas sadarbības partnera bankas nosaukumā vai bankas kontā, piemēram, pēkšņi parādījusies informācija par ārzemju banku un tās kontu vai mainījies ierastais vietējais konts, jāsazinās ar sadarbības partneri, lai pārliecinātos par šīs informācijas precizitāti. Šādos gadījumos labāk izmantot alternatīvos saziņas līdzekļus, piemēram, sazināties telefoniski vai nosūtīt faksa vēstuli.
Lai nekļūtu par krāpnieku upuri, jāizmanto antivīrusu programmas un datorprogrammas ar atjauninātām versijām. Nedrīkst izmantot nelicencētas interneta vidē iegūtas programmas, kurām, iespējams, ir aktivizētas slēptas attālinātās piekļuves funkcijas. Savukārt gadījumos, kad nepieciešams ievadīt personīgos vai finanšu datus, jāizvairās no atklāto bezvadu interneta vides tīklu izmantošanas.