Muzeju krātuvju kompleksam Rīgā, Pulka ielā 8, pamatakmeni vēl tikai iemūrēs, bet muzeji jau gatavojas krājumu pārvešanai.
Jāizsaka cerība, ka būvniecību izdosies pabeigt plānotajā termiņā - 2018. gada aprīļa beigās, tāpēc ka šis projekts dažādu iemeslu dēļ līdz šim iesprūdis papīros un valsts naudas makā. Vairāki muzeji šonedēļ plašsaziņas līdzekļiem ļāvuši ielūkoties savās krājumu glabātavās - tabu zonā, kur nepiederošiem ieeja ir aizliegta.
Viens no tādiem ir Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM), kam Vecrīgā ir izstāžu zāle Arsenāls, viena no lielākajām Rīgā. LNMM direktore Māra Lāce stāsta, ka mākslas darbu glabātava ir aizpildījusi pusi no ēkas, tāpēc tā ir ekskluzīva mākslas darbu noliktava pilsētas centrā. Gleznas un tēlniecības darbi te glabājas kopš pagājušā gadsimta 80. gadu vidus. Telpas ir iespēju robežās pielāgotas, bet nav piemērotas mākslas darbu uzglabāšanai. Mākslas zinātniece Elita Ansone uzsver acīm redzamo - glabāšanas apstākļi nav mūsdienīgi, darbiniekiem jāstrādā šaurībā. Gadā 400-600 mākslas darbi tiek sūtīti uz izstādēm Latvijā un ārzemēs, tie ir jāapskata, jāiepako. «Paiet milzīgs laiks, kamēr gleznas tikai izvieto apskatīšanai,» viņa saka. Izstāžu kuratorēm tas ir ilgs, fiziski smags un intensīvs darbs.
Gleznu glabātava ir divas lielas telpas. Tukšu vietu nav, tikai ejas starp plauktiem. Telpās tiekot izmantots katrs kvadrātcentimetrs. LNMM informē, ka Latvijas glezniecības zelta fonda kolekcijas 4166 mākslas darbi tiek glabāti 359 kvadrātmetros, grafikas kolekcijas 11 349 mākslas darbi izvietoti 162 kvadrātmetros, 1487 tēlniecības darbi - 200 kvadrātmetros. Mākslinieka Borisa Bērziņa mākslas mantojums - 10 400 vienību - aizņem ne vairāk par 40 kvadrātmetriem. Mazāka platība nekā pieticīgam dzīvoklītim. Gleznu kolekcijas glabātāja Ilze Putniņa atzīst, ka redzējusi citos muzejos līdzīgus glabāšanas apstākļus, bet tas, protams, nav mierinājums.
Tēlniecības darbu noliktava izskatās vēl vairāk pieblīvēta. Plauktos, pie sienām, uz grīdas - visur ir skulptūras, galvas. Tā tikai šķiet, ka skulptūras ir izturīgākas nekā gleznas - noliec, lai stāv. Atkarībā no materiāla tām ir nepieciešami atšķirīgi glabāšanas apstākļi. Tāpat kā dažādu tehniku darbiem uz papīra. Krasas temperatūras svārstības ir visbīstamākās, Arsenālā tik traki vairs neesot, bet āra mitrums gan ietekmē. Izstāžu zāles ēka ir kultūrvēsturisks piemineklis un atrodas ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Kaut arī ēkai nekavējoties vajadzīga rekonstrukcija, vispirms ir jāatrod vieta glabātavā saliktajiem mākslas darbiem, tikai pēc tam varēs uzsākt šīs ēkas uzlabošanu.
Tāpēc tiek gaidīts Muzeju krātuvju komplekss, kur plānots izvietot četru muzeju - Latvijas Nacionālā vēstures, Rakstniecības un mūzikas, Rīgas Kino muzeja kolekcijas un LNMM Ārzemju mākslas kolekciju un 20. gadsimta otrās puses mākslas kolekciju. Ārzemju mākslas kolekciju nācās pārvietot pēc 2013. gada ugunsgrēka Rīgas pilī. M. Lāce saka - plašajā topošajā krātuvē lauvas tiesu vietas aizņems Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājums - vairāk nekā miljons vienību. No Arsenāla aizceļotu ap 50 000 - 60 000 vienību. Tas ļautu padarīt līdz šim apmeklētājiem slēgtās telpas publiski pieejamas.
Plānotais būvdarbu pabeigšanas termiņš ir 2018. gada 30. aprīlis. Projektētā platība - 30 300 kvad-rātmetru. Būvdarbu I kārtai piešķirti 24 165 534 eiro. M. Lāce vērtē - krātuvju komplekss ir ilgi gaidīts, tā būs unikāla un sarežģīta būve, jo katra muzeja dārgumiem ir jānodrošina dažādi glabāšanas apstākļi.