Ceļu uzturēšanas naudas Latvijai nav
Satiksmes ministrijas iespējas ceļu uzturēšanas nodrošināšanā aprobežojas ar brīdināšanu un skaidrošanu, kāpēc ceļu būves nozarei Latvijā draud likvidācija 2019. gada 1. janvārī.
Vakar par četros mēnešos paveikto publiski atskaitījās satiksmes ministra Ulda Auguļa izveidotā darba grupa ceļu uzturēšanas budžeta palielināšanas priekšlikumu izstrādāšanai. Pat bez lielām pūlēm ziņu arhīvu pētīšanā atklājas, ka līdzīgi pasākumi atkārtojušies ne retāk kā ik pēc pāris gadiem vismaz kopš 1999. gada.
Apspriešanās par padomju laikā būvēto ceļu glābšanu sākās ar to, kā noturēties līdz brīdim, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā un sāks saņemt palīdzības fondu naudu arī ceļu labošanai. Tagad runas jau ir par dzīvi pēc tam, kad ES nauda ceļu labošanai beigsies. ES apsolījusi Latvijas ceļiem naudu no 2014.-2020. gada plānošanas perioda programmām, bet šī nauda Latvijā tiek apgūta tādā tempā, ka 2018. gada ceļu būves sezona solās būt pēdējā pirms ceļu būves nozares likvidēšanas uz nenoteiktu laiku. Šai ziņai vajadzēja būt ne galvenajai, bet vienīgajai no vakardienas pasākuma, taču eksperti, kā jau tas parasti notiek, pasniedza to kopā ar tik daudziem paskaidrojumiem, pamatojumiem, iespējamo variantu aprakstiem un atrunām, ka pilnīgs nezinātājs pat nebūtu sapratis, kāpēc vakar Satiksmes ministrijā vajadzēja sapulcēties apmēram simt cilvēkiem ar pietiekami augstiem rangiem Latvijas pārvaldes hierarhijā. Nav ne mazāko šaubu par U. Auguļa spējām izskaidrot situāciju gan Ministru prezidentam un finanšu ministrei, gan visai valdībai, taču tikpat skaidra ir Latvijas valdības nespēja uz šo situāciju reaģēt.
Lietas būtība ir tā, ka Latvijai līdz 2019. finanšu gada sākumam jāatrod vismaz tik daudz papildu naudas Latvijas ceļiem, cik tagad šiem ceļiem tiek no ES. Piemēram, ar šā gada budžetā paredzētajiem 145,9 miljoniem no Latvijas valsts un 173,7 miljoniem eiro no ES vajadzētu pietikt, lai ceļu stāvoklis Latvijā nepasliktinātos, lai gan šāds apgalvojums prasa atrunu par vidējo temperatūru slimnīcā. Proti, lieliski atjaunoti ceļu posmi neaptur citu ceļu posmu sabrukšanu.
Par neiespējamību aizvietot 173 miljonus eiro ar valsts budžeta naudu vakar visus klātesošos informēja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Jolanta Plūme.
Šobrīd visu valsts iestāžu pieprasīto izdevumu palielinājumu summa ir 803 miljoni eiro, no kuriem Satiksmes ministrija ceļu labošanai prasījusi papildus 150 miljonus. Paredzamais budžeta izdevumu pieaugums kopā ir ap 80 miljoniem eiro. Daļa no tiem jau apsolīta skolotājiem, cita daļa - aizsardzības budžetam utt. Ceļiem papildus piešķiramais pēc tā visa šķiet tuvāks 1,5 nekā 15 miljoniem eiro. Tas gan attiecas uz 2017., nevis uz 2018. gadu, taču nav pamata cerēt, ka Latvijas valdībai pēc gada būs daudz vairāk naudas nekā pašlaik.
Attālums starp vajadzīgo un reāli iespējamo naudas summu ir tik liels, ka vairs nemotivē šādu naudu nopietni meklēt. Drīzāk tā jau būs Eiropas Komisijas problēma, ko izdarīt, lai 2019. gadā Latvijā tomēr nenotiktu ceļu būves nozares uzņēmumu likvidācija ar draudiem aizraut sev līdzi visu Latvijas ekonomiku un izraisīt ES mēroga nepatikšanas. Varbūt Latvijai atļaus novirzīt ceļu uzturēšanai šobrīd citiem mērķiem noteikto ES 2014.-2020. gada naudu, varbūt sagādās iespējas naudu aizņemties un pat neatdot.