Pallogs taisa naudu no malkas

 
PĀRLIECINĀJA. SIA Pallogs valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieces Ingas Koļegovas brālis Māris Zudāns ©Arnis Kluinis

Neatkarīgā atsaucas uz Ministru prezidenta Māra Kučinska vakar valdības sēdē sacīto, ka «gaidām jaunus rakstus». Proti, ministri tik ilgi lasīs aizvien nākamās publikācijas par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatam izvirzīto Ingu Koļegovu, līdz beidzot sapratīs, vai viņu amatā iecelt vai neiecelt.

Šajā reizē aprakstīta viesošanās I. Koļegovai piederošajā uzņēmumā Pallogs Koknesē. Tur redzētais pārliecina, ka uzņēmums izzvejo naudu no dubļiem, nevis no Latvijas Valsts kases.

SIA Pallogs nodarbojas ar samērā mazvērtīgu apaļkoku sazāģēšanu tādos dēļos un dēlīšos, kādi vajadzīgi visdažādākajiem preču paliktņiem. Šo produkciju Pallogs arī pats izvadā pasūtītājiem Rietumeiropā. Uzņēmums pārliecina ar vienkāršību un taupību itin visā no pārstrādājamās koksnes krautuves līdz uzņēmuma valdes priekšsēdētāja un I. Koļegovas brāļa Māra Zudāna rakstāmgaldam. Šo galdu par galdu vēl nosaukt varētu, bet tas noteikti nav vadītāja kabinets, kurā šis galds atrodas. Proti, tas atrodas gaiteņa stūrī. Grūti noticēt, ka no šīs vietas tiek vadīts uzņēmums, kas 2015. gada atskaitēs uzrādījis 11 692 986 eiro apgrozījumu, 985 135 eiro peļņu un 196 darbiniekus. Tomēr saruna ar M. Zudānu un viss uzņēmumā redzētais liecina par saskaņu starp acīm redzamo un uzņēmuma atskaitēs norādīto.

Uzņēmuma pārlūkošanu var sākt ar koksnes krautuvi - ar šajā krautuvē redzamajiem dubļiem un peļķēm. Vai tiešām miljonus grozošais uzņēmums nevarēja šo laukumu nosusināt un noasfaltēt? Varēja, tikai tad tas būtu pavisam cits uzņēmums nevis ar peļņu, kuras pārdales līkloči tagad tiek pārmesti I. Koļegovai, bet - tikai vislabākajā gadījumā - bez zaudējumiem. Tik tiešām varētu nepietikt ar visu to naudu, ko M. Zudāns izmaksājis dividendēs māsai un I. Koļegova uzdāvinājusi vai aizdevusi brālim, lai iekārtotu tikai un vienīgi uzņēmuma ārtelpu platību tā, lai tā izskatītos Eiropas Savienības ekonomiskās telpas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) jaunizceptās dalībvalsts Latvijas cienīga. Protams, šajā gadījumā runa būtu par viena privātuzņēmēja pasūtījumiem citiem uzņēmējiem, nevis par veidu, kā tieši patlaban gandrīz trīs miljonus eiro Krišjāņa Barona ielas speciāli radītajos dubļos ierok Rīgas pašvaldība. Pallogs peļķu dēļ naudu netērēs vispār, jo peļķu neesamība tā darbošanos neuzlabotu pilnīgi nekā. Baļķus no meža izvest spējīgie kokvedēji taču tagadējā Palloga krautuvē nenogrimst, un atvestie baļķi ar traktoru un citas tehnikas spēku tiek gaterī veiksmīgi iestūķēti.

Uzņēmuma ārtelpa ilustrē arī visu tālāko koksnes apstrādi pēc iespējas lētāk. Pēc M. Zudāna aprēķiniem, esošās tehnikas nomaiņa ar 21. gadsimta kokapstrādes sasniegumiem Palloga mērogā izmaksātu 17 miljonus eiro. Rezultātā tiktu iegūti reklāmas bukletu cienīgi attēli, lieli parādi bankām, paliktņu ražošanas jaudas dubultošana ar vismaz dubultām problēmām, kam tik daudz paliktņu pārdot, un iespēja samazināt nodarbināto skaitu no tagad 150-170 ražošanā tieši iesaistītajiem līdz 50 cilvēkiem skaistajā nākotnē. M. Zudāns teic, ka vismaz turpmākajos piecos gados tāda nākotne Koknesē nepienāks, lai gan manevrēšana jau esošās tehnikas un tehnoloģiju ietvaros notiks intensīvi. Uzņēmuma īpašnieki un vadītāji atzīst 2015. gada peļņas gandrīz vai divkāršošanos pret 2014. gadu par rezultātu apstākļu sakritībai, nevis par garantijām tālākai izaugsmei vai vismaz stabilitātei. Pallogs ik brīdi saskaras ar ekonomiskajam apsīkumam atbilstošu jostu savilkšanu ne jau Latvijā, bet tajās ļoti bagātajās valstīs, kurām raksturīgās preču pārpilnības pārvietošanai ļoti labi der paliktņi no Latvijas. Lai preces pārdotu, pārdevējiem nākas aizvien no jauna samazināt to tirdzniecības uzcenojumus, kuru veidošanā savs īpatsvars ir arī paliktņu izmaksām. Pallogs nevar atsacīties pazemināt savas cenas tāpēc, ka jau iepriekš salīdzinoši lēto paliktņu cenu pazemināšana Pallogu skar sāpīgāk nekā tās preces, ko liek uz paliktņiem. Tādā veidā atklājas aizvien jauni paliktņu veidi, kurus vairs neatmaksājas ražot ar tām iespējām, kādas ir Pallogam.

Kokapstrādes uzņēmumu rīcībā Latvijā vairākumā gadījumu nav nekā vairāk par ES teritorijā lētu darbaspēku. Palloga gadījumā jāsāk ar to, ka runa ir par darbaspēku aiz Lielrīgas, kuras robežpunktu veido piepilsētas pasažieru vilcienu galapunkts Aizkrauklē. Kokneses stacija ir jau nākamā aiz Aizkraukles uz tās pašas dzelzceļa līnijas, taču tik un tā Koknese pieder jau Nerīgai - pavisam citai Latvijas daļai nekā Rīga un Pierīga. Pallogs par kokmateriālu pārstrādātāju ir izaudzis no kokmateriālu tirgotāja, kura juridiskā adrese un grāmatvedības atrašanās vieta joprojām atrodas Ogrē. Tas rada iespaidu, ka uzņēmumam jāalgo visi darbinieki Pierīgas līmenī, bet tā nav. Koknesē Pallogs laikam patiešām atrod cilvēkus, kuri strādā caurmērā par 4,40 pirmsnodokļu eiro stundā, kā to rāda grāmatvedības pēdējo mēnešu dati, kas kļuva aktuāli līdz ar I. Koļegovas virzīšanu VID vadītājas amatam. Tad radās aizdomas, vai tikai daļa no naudas, ko viņa saņem no M. Zudāna un dāvina M. Zudānam, netiek izmantota par avotu Palloga darbinieku atalgojuma nelegālajai daļai. Tas būtu pavisam nepiedienīgi attiecībā pret I. Koļegovai piedāvāto amatu. Pēc M. Zudāna stāstītā un uzņēmumā redzētā jānotic, ka Pallogs neko nelegāli nemaksā, bet cilvēki patiešām strādā par 300-400 eiro mēnesī «uz rokas» šā teiciena pilnīgi pieņemamā nozīmē. Cilvēki strādā kā strādājuši pirms 30 gadiem kolhoza gaterī par 300-400 rubļiem mēnesī un varbūt nemaz nezina, ka kolhozi Latvijā likvidēti un gateri privatizēti.

Sava uzņēmuma dēļ I. Koļegovai būtu vēlreiz jāpadomā, kā viņa izspiedīs politiķu prasītās naudas summas no Latvijas, kuras teritorijas lielāko daļu aizņem Nerīga ar tādiem uzņēmumiem, starp kādiem viņas Pallogs atrodas pie 1400. vietas nodokļu maksātāju sarakstā ar 180 tūkstošiem valstī vispār reģistrētu uzņēmumu.

***

Zudāns pabiedēts

Uz Latvijas robežas aizturēta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata pretendentes Ingas Koļegovas brāļa automašīna, bet ne brālis, vakar preses konferencē paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība).

Premjers to uzskata kā pierādījumu VID «shēmām un struktūrām», kuras nevēlas vadītāju, kas mainītu iestādi. Tāpat esot cilvēki arī partijā Vienotība, kuri nevēlas VID reformas. «Vienotības ministriem vēlos uzsvērt, ka es neesmu ar mieru piedalīties šādās spēlēs. Vai nu veidojam tiesisku vidi, kurā nav vietas personām, kas domā par labuma gūšanu, vai arī jābūt citai valdībai,» paziņoja Ministru prezidents.