Premjers pieļauj minimālās algas palielinājumu 10 eiro robežās

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē šodien konkrēti lēmumi par minimālās algas apmēru nākamajā gadā vēl netika pieņemti, partneri vien izteica savus viedokļus par algas palielināšanas iespējām.

Padomē tika uzklausīts finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) ziņojums par aktuālo situāciju saistībā ar budžeta sagatavošanu, kā arī sociālo partneru viedokļi par jautājumiem, kas saistīti ar budžetu.

Diskutējot par minimālo algu, labklājības ministrs Jānis Reirs (V), aizstāvot pozīciju par minimālās algas paaugstināšanu līdz 407 eiro, norādīja, ka tādējādi tiks parādītas rūpes par mazāk aizsargāto sabiedrības daļu. Vienlaikus gan viņš atzina, ka stingri nepieturas pie palielinājuma par 37 eiro un ministrija ir gatava arī uz kombinācijām. Tāpat viņš kliedēja bažas, ka, paaugstinot minimālo algu, automātiski alga palielināsies arī deputātiem un citām amatpersonām.

Tikmēr Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra, ka darba devēji iestājas ar samērīgu un pakāpenisku palielinājumu, kas ir balstīts uz makroekonomiskajiem rādītājiem. Arī pēc sēdes viņa medijiem atzina, ka minimālās algas palielinājumam ir jāiet kopsolī ar produktivitātes celšanos valstī.

Cits piedāvājums ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, kas rosina līdz pirmskrīzes līmenim palielināt neapliekamo minimumu, lai tas sasniegtu 130 eiro. Arodbiedrību vadītājs Pēteris Krīgers pēc sēdes pauda, ka vienas pašas minimālās algas paaugstināšana neko nedos. "Tad mēs paliekam tajā pašā peļķē, kurā jau esam," pauda Krīgers.

Savukārt premjers atkārtoja jau iepriekš teikto - minimālās algas paaugstināšana nedrīkst notikt tik strauji. Viņš pieļauj, ka nākamgad tā tiks palielināta, tomēr līdz 10 eiro. Savukārt jautājumā par neapliekamā minimuma palielināšanu būtu jāpiesaista pašvaldības.

Jau ziņos, ka finanšu ministre šodien sēdes laikā vērsa uzmanību, ka minimālās algas strauja paaugstināšana neveicinās darbvietu radīšanu reģionos.

Viņa sociālajiem partneriem skaidroja, ka Latvijas reģionos attīstība ir ļoti dažāda un kopš ekonomiskās krīzes jaunas darbvietas vairāk ir radītas Rīgā un Pierīgā. Ja Zemgalē radītas kaut nedaudz jaunu darbvietu, krietni sliktāka situācija ir Kurzemē, Vidzemē, bet jo īpaši - Latgalē. Ja uzņēmējiem tiks uzlikts papildu slogs, palielinot minimālo atalgojumu, tas nemotivēs veidot jaunas darbvietas.

Ministre vērsa uzmanību - ja tik strauji tiks palielināts minimālais atalgojums, Rīgā un Pierīgā tas īpašu ietekmi neatstās, savukārt reģionos tas pietuvosies vidējā atalgojuma līmenim.

LETA jau ziņoja, ka Labklājības ministrijas ieskatā minimālās algas paaugstināšana no pašreizējiem 370 eiro uz 407 eiro pirms nodokļu nomaksas ievērojami veicinātu labklājības pieaugumu iedzīvotājiem, kuri pašlaik saņem minimālo algu, īpaši ģimenēm ar bērniem, kam valsts atbalsts nepieciešams visvairāk.

Kā norāda LM, pasaules prakse liecina, ka augstākas minimālās algas samazina milzīgo plaisu starp nabadzīgajiem un bagātajiem iedzīvotājiem, tādējādi veicinot vienlīdzību. Kopš 1.jūlija pirmo reizi desmit gadu laikā Latvijā ir zemākā minimālā alga Baltijas valstu vidū, trešā zemākā Eiropas Savienībā. Tāpēc atbalsts maznodrošinātajiem ir jāveido pēctecīgi, gan plānojot nākamā, gan turpmāko gadu budžetus.