Pašreizējais Maksātnespējas likums Latvijā ir spēkā gandrīz sešus gadus – kopš 2010. gada novembra, taču ar Latvijā realizēto maksātnespējas procesu īsti nav apmierināts neviens.
Valsts kontrole arī norādījusi, ka Maksātnespējas likumā noteiktais mērķis - veicināt finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu - netiek sasniegts un veiktie pasākumi maksātnespējas jomā nav vērsti uz ekonomiskās vērtības saglabāšanu un atgūšanu, par ko liecinot gan zemi kreditoru līdzekļu atgūšanas rādītāji, gan augstas maksātnespējas procesa izmaksas, gan arī novēlota maksātnespējas procesu pieteikšana utt. Ārvalstu investoru padome norādījusi uz iespējamiem maksātnespējas procesu ļaunprātīgas izmantošanas riskiem.
Savukārt tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā noskaidrots, ka iedzīvotāji neuzticas maksātnespējas procesa administratoriem.
Četras lielākās uzņēmēju organizācijas - Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Komercbanku asociācija un Ārvalstu investoru padome - ir sagatavojušas kopējus priekšlikumus maksātnespējas sistēmas pilnveidei un iesniegušas tās Tieslietu ministrijai. «Mūsu virsmērķis ir panākt maksimāli ātru uzņēmuma aktīvu atgriešanos ekonomiskajā apritē vai tā pārdošanu kā kopumu, nezaudējot darba vietas un darbību, vienlaikus sabalansējot maksātnespējīgās personas tiesības un pienākumus. Tāpat redzam, ka būtu stiprināma Maksātnespējas administrācija un Valsts policija un palielināmas kreditoru tiesības maksātnespējas procesā,» uzsvēra Latvijas komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.
Ministru kabineta komiteja vakar sāka vērtēt Tieslietu ministrijas sagatavotās Maksātnespējas politikas attīstības pamatnostādnes 2016.-2020. gadam. Tā kā jautājums ir plašs un svarīgs, ministri nolēma diskusiju par šo tēmu turpināt arī nākamajā sēdē.
Pamatnostādņu projekts noteic, ka maksātnespējas politikas mērķis ir veicināt finansiālās grūtībās nonākuša uzņēmēja saistību izpildi un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošanu. Uzņēmēju organizācijas Tieslietu ministrijas sagatavotās pamatnostādnes kopumā novērtējušas atzinīgi, tomēr iesaka atsevišķus konceptuālus papildinājumus, piemēram, neļaut izmantot maksātnespējas procesu, lai izvairītos no nodokļu nomaksas un veiktu krimināli sodāmas darbības; koncentrēties uz uzņēmuma kā kopuma pārdošanu maksātnespējas procesā, saglabājot darba vietas un ražošanu, kā arī stiprināt Valsts policijas spējas ekonomisko noziegumu izmeklēšanai un Maksātnespējas administrāciju - kā procesa uzraugošo valsts institūciju.
«Izanalizējot, kā ir darbojies līdzšinējais Maksātnespējas likums, esam identificējuši tā vājās vietas un trūkumu novēršanai sagatavojuši savus priekšlikumus. To mērķis ir uzlabot maksātnespējas procesu un panākt, ka tas kļūst godīgāks un caurspīdīgāks. Svarīgi, lai pēc procesa pabeigšanas uzņēmumi spētu atkal strādāt, dodot savu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai,» piebilda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.