Valdība vēlu vakarā slēgtā sēdē vienojās par krīzes sociālās drošības stratēģiju jeb tā saukto sociālās drošības spilvenu. Sociālajā jomā galvenā uzmanība veltīta garantētā minimālā ienākuma (GMI) palielināšanai un atbalstam pašvaldībām izmaksāt sociālos pabalstus.
Stratēģijas pasākumi attiecas uz labklājību, izglītību un veselības aprūpi, un kopumā šiem pasākumiem šogad tiks atvēlēti 15 miljoni latu. Premjerministrs Valdis Dombrovskis pastāstīja, ka labklājības jomā tas ir garantētā minimālā ienākuma (GMI) palielināšana līdz 40 latiem pieaugušajiem un 45 latiem bērniem (no 1. oktobra). Pašlaik GMI ir 37 lati. GMI līmenis ir jānosaka, lai izvērtētu cilvēka ienākumus – ja tie nepārsniedz valstī noteikto GMI līmeni, tad cilvēks skaitās trūcīgs un var saņemt pabalstu minimālā ienākuma nodrošināšanai. Pašvaldības var noteikt savā teritorijā savu GMI, piemēram, Rīgā tas ir ievērojami augstāks.
Dati par pašvaldību spēju izmaksāt sociālos pabalstus liecina, ka lielākoties pašlaik sociālie dienesti izmaksā tieši pabalstu GMI nodrošināšanai, turklāt šogad būtiski pieaudzis tieši ģimeņu ar bērniem skaits, kuras saņem šo pabalstu. Tās ir ģimenes, kurās ir ārkārtīgi zemi ienākumi.
Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) Neatkarīgajai atzina, ka pagājušajā gadā Latvijā bija 120 314 trūcīgas personas, no tām gandrīz 30 000 cilvēku saņēma GMI pabalstu. Šogad, pēc prognozēm, Latvijā varētu būt 144 000 trūcīgo, bet GMI pabalsta saņēmēju – 57 000.
Valdība vienojusies, ka pusi no summas GMI pabalsta izmaksai varētu segt no valsts budžeta. Sociālajā jomā valdība gatavojas arī nākt palīgā pašvaldībām, daļēji sedzot izmaksas mājokļa pabalstam trūcīgiem iedzīvotājiem. Valstī ir noteikti divi obligātie sociālie pabalsti, kuri jāmaksā pašvaldībām, – tie ir minētais GMI pabalsts un pabalsts mājoklim. Salīdzinājumā ar pērno gadu, kad mājokļa pabalsts bija tikai viens no pabalstiem, šogad tas ir otrais pabalsts, kuram pašvaldības tērē vislielākās naudas summas.
Izglītības jomā valdība vienojusies apmaksāt piecus un sešus gadus veco bērnu pirmsskolas sagatavošanu, kā arī garantēt, ka nākamgad pašvaldībām būs iespēja saņemt Šveices finansētus autobusus skolēnu pārvadāšanai – kopumā 110. Tiesa, nav zināms, vai pašvaldībā būs jāīrē autobusi vai jāpērk pakalpojums. Valdība sola tam finansējumu.
V. Dombrovskis atzina, ka pagaidām precīzi aprēķini nav zināmi, vēl notiek korekcijas, taču solīja, ka drīzumā šis plāns būs "atslepenots" un sabiedrībai pieejams. Ierobežotas pieejamības statusu stratēģijai noteica Finanšu ministrija, jo pirms otrdienas valdības sēdes vēl nebija vienošanās par šo plānu.
Kā Neatkarīgajai atzina U. Augulis: viņš nesaskata tur īpašu slepenību, jo vismaz labklājības jomā par šiem jautājumiem jau ir diskutēts. Turklāt daudzus no šiem "sociālā spilvena" pasākumiem Labklājības ministrija jau īsteno – bezdarbnieku darba prakses ar stipendijām, atbalsts darbiniekiem, kuri strādā nepilnu darba dienu, un citus. Tur lielāko daļu naudas dod Eiropas Savienība.
Valdība otrdienas vakarā sāka diskutēt arī par budžetu, taču diskusijas līdz vēlam vakaram vēl nebija noslēgušās. Labklājības ministrs vakar arī pauda neizpratni par finanšu ministra izteikumiem, ka lielo tēriņu pieauguma dēļ sociālajā budžetā tas kļuvis par lielāko slogu valsts pamatbudžetam. Laikā, kad sociālajā budžetā veidojās ievērojams līdzekļu pārpalikums, valsts pamatbudžets pat "treknajos gados" ir bijis ar deficītu un visu laiku ir lāpīts ar sociālā budžeta uzkrājumu, norāda U. Augulis.