Turpmāk bēgļiem, lai turpinātu saņemt uzturēšanās pabalstu, varētu nākties reizi mēnesī atrādīties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA), pirmdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas sešos".
Raidījums vēsta, ka šobrīd spēkā esošais regulējums ļauj saņemt uzturēšanās pabalstu arī tad, ja bēglis nemaz vairs nedzīvo Latvijā. Ir noteikts, ka valsts atbalsts vairs nepienākas, ja bēglis ir sācis strādāt un saņem vairāk par minimālo algu, ja piespriests cietumsods, ja pieķerts nepatiesu ziņu norādīšanā iztikas līdzekļu deklarācijā un ja zaudējis bēgļa statusu. Tomēr noteikumi neparedz, ka pabalstu pārtrauc izmaksāt, ja tiek pamesta Latvija, jo pēc pabalsta nav jāierodas personīgi, tas tiek ieskaitīts bankas kontā.
Kā norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), amatpersonas sapratušas, ka tā ir nepilnība, ko nepieciešams novērst. Tāpēc ir sākusies noteikumu labojumu saskaņošana.
Grozījumu pamats ir dažas nepilnības noteikumos, kuras neļauj izsekot, vai patvēruma meklētājs, kurš ir saņēmis statusu - attiecīgi bēglis vai alternatīvā statusa ieguvējs -, pamatoti saņem pabalstu. "Ir bijuši vienkārši gadījumi, kad mēs nevaram īsti līdz galam izsekot, vai šī persona atrodas Latvijā," atzina PMLP pārstāve Undīne Priekule.
Jaunais regulējums paredz, ka bēgļa pabalsta saņēmējam turpmāk reizi mēnesī būs jāierodas NVA, kas ļaus pārliecināties, ka bēglis joprojām dzīvo Latvijā. Ja noteiktajā termiņā bēglis nebūs ieradies aģentūrā, pabalsta izmaksāšana tiks pārtraukta.
Patlaban Latvijā pieaugušie bēgļi saņem 139 eiro mēnesī, bet nepilngadīgie un katrs nākamais cilvēks ģimenē - 97 eiro. Augustā pabalsts tika izmaksāts 41 cilvēkam, kopumā tam iztērējot nepilnus piecus tūkstošus eiro. Pabalstu saņēmēju skaitam ir tendence palielināties, jo Latvija uzņem arvien vairāk patvēruma meklētāju.
LETA jau vēstīja, ka kopumā Latvija Eiropas Savienības (ES) pārvietošanas programmā no Grieķijas, Itālijas un Turcijas jau uzņēmusi 53 personas. Pirmās ģimenes ieradās februāra sākumā, un pirmajā kārtā Latvijā nogādātajiem ārvalstniekiem - vīram un sievai no Eritrejas, kā arī ģimenei no Sīrijas - vīram, sievai un diviem nepilngadīgajiem bērniem - PMLP nolēmusi piešķirt alternatīvo statusu.
Tāpat bēgļa statusu saņēmušas piecas personas no Irākas, bet vēl 12 personām no Sīrijas un Eritrejas piešķirts alternatīvais statuss. Pārvietotās irākiešu un sīriešu ģimenes ieradās no Grieķijas, savukārt eritrejieši bija pārvietoti no Itālijas.
Valsts pērn apņēmās divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no ES valstīm - Grieķijas un Itālijas, taču 50 cilvēkus nepieciešams pārvietot no trešajām valstīm - šobrīd tas notiek no Turcijas.