Jautājumā par minimālās algas celšanu ir jāskatās, lai efekts nekļūtu par defektu, uzskata Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Lai gan minimālās algas paaugstināšana izklausās ļoti skaisti, tomēr ir jāsaprot, ka tas arī saistās ar atalgojuma pielīdzināšanu veselām kategorijām, šodien pēc koalīcijas sadarbības padomes sēdes teica Kučinskis.
"Jautājums ir ļoti rūpīgi jāapskata, lai efekta vietā nebūtu defekts. Ja mēs strauji paceļam minimālo algu, tas nozīmē, ka būs jāatsakās no visām skaistajām prioritātēm," pauda valdības vadītājs. Viņš uzsvēra, ka minimālās algas paaugstināšana ir ārkārtīgi grūts jautājums. Turklāt nedrīkstot spriest tikai par valsts pārvaldi, jāatceras, ka ir arī privātais sektors.
Tikmēr "Vienotības" priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns informēja, ka viņa pārstāvētā partija joprojām pieturas pie valsts simtgades plāna, proti, 2018.gadā minimālajai algai vajadzētu sasniegt 400 eiro. Kā piemēru viņš minēja Igauniju, kur jau patlaban notiek virzība uz 470 eiro.
"Minimālās algas celšana ir fiskāli pozitīvs pasākums, kas vairo budžeta ienākumus," nepiekrītot premjera piesardzīgajai nostājai, teica Smiltēns.
Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pagājušajā nedēļā Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta direktore Inta Vasaraudze norādīja, ka minimālo algu būtu saprātīgi celt par 10 eiro.
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers, atsaucoties uz ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (V) un labklājības ministra Jāņa Reira (V) nesen pausto, norādīja, ka drīzāk atbalsta 20 eiro palielinājumu.