Jūlijā Latvijā patēriņa cenas samazinās par 0,3%; gada inflācija sasniedz 0,1%

© Scanpix

Latvijā šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju patēriņa cenas samazinājās par 0,3%, bet gada laikā - šā gada jūlijā salīdzinājumā ar 2015.gada jūliju - inflācija sasniedza 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Savukārt pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā samazinājās par 0,3%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2016.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, precēm cenas samazinājās par 1,1%, bet pakalpojumiem pieauga par 1,6%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada jūliju precēm cenas samazinājās par 0,9%, bet pakalpojumiem pieauga par 2,7%.

Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām jūlijā salīdzinājumā ar jūniju bija cenu kritumam apģērbam un apaviem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā arī cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, sakaru grupai, veselības aprūpei, dažādu preču un pakalpojumu grupai.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,2%. Lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām pārtikas grupā bija cenu kritumam svaigiem dārzeņiem, galvenokārt gurķiem, tomātiem un kāpostiem. Lētākas kļuva arī svaigas vai atdzesētas zivis, žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa, cukurs, cūkgaļa, augļu un dārzeņu sulas, mājputnu gaļa. Savukārt cenas pieauga svaigiem augļiem, sieram un biezpienam, gaļas izstrādājumiem, jogurtam, šokolādei.

Alkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis jūlijā samazinājās par 1,4%, ko ietekmēja akcijas alum, vīnam un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

Sākoties sezonas izpārdošanām, apģērbiem cenas mēneša laikā samazinājās par 9,9%, bet apaviem - par 11,8%.

Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem vidējais cenu līmenis mēneša laikā palielinājās par 1,3%, ko galvenokārt ietekmēja mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumu sadārdzināšanās saistībā ar 21% pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošanu no 1.jūlija. Dārgāka kļuva siltumenerģija, savukārt cenas samazinājās dabasgāzei un cietajam kurināmajam.

Veselības aprūpei vidējais cenu līmenis mēneša laikā pieauga par 0,7%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums farmaceitiskajiem produktiem par 0,7%. Sezonālu faktoru ietekmē dārgāki kļuva sanatoriju pakalpojumi.

Telekomunikāciju pakalpojumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 1,5%, ko noteica cenu kāpums mobilo tālruņu pakalpojumiem.

Mēneša laikā personīgās higiēnas preces un skaistumkopšanas līdzekļi akciju noslēgumu ietekmē sadārdzinājās vidēji par 1,4%. Cenas pieauga arī apbedīšanas pakalpojumiem.

Pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu samazinājums mēneša laikā bija degvielai par 1,1%. Savukārt cenu kāpums bija pasažieru aviopārvadājumiem un īslaicīgas lietošanas mājsaimniecības precēm.

Savukārt 2016.gada jūlijā, salīdzinot ar 2015.gada jūliju, lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni bija cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, atpūtai un kultūrai, veselības aprūpei, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016.gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,9%. Būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, cukuram, šokolādei, konditorejas izstrādājumiem, cūkgaļai, sālim un garšvielām, saldējumam, žāvētiem augļiem un riekstiem. Savukārt lētāks kļuva piens, siers, augļu un dārzeņu sulas, sviests, mājputnu gaļa, svaigi dārzeņi.

Alkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 3,9%, ko ietekmēja cenu kāpums alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam. Tabakas izstrādājumiem cenas pieauga par 4,5%.

Gada laikā ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas samazinājās par 2,2%. Lētāka kļuva siltumenerģija, dabasgāze, elektroenerģija, mājokļa īres maksa, savukārt sadārdzinājās mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi, atkritumu savākšana, mājokļa uzturēšanas un remonta pakalpojumi.

Vidējais cenu līmenis veselības aprūpei gada laikā palielinājās par 2,5%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums farmaceitiskajiem produktiem. Gada laikā sadārdzinājās arī ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumi.

Transporta grupā cenu līmenis samazinājās vidēji par 4,7%, ko ietekmēja cenu kritums degvielai par 12%. Lētāki kļuva pasažieru aviopārvadājumi, savukārt cenas pieauga personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, pasažieru pārvadājumiem pa autoceļiem.

Gada laikā sakaru grupā cenu līmenis palielinājās vidēji par 2,6%, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums fiksēto un mobilo tālruņu pakalpojumiem. Lētāki bija interneta piekļuves pakalpojumi.

Par 6,3% gada laikā dārgāki kļuva kompleksie atpūtas pakalpojumi. Cenas pieauga arī kultūras pakalpojumiem, daiļliteratūras grāmatām, precēm dārzam un ziediem.

Savukārt pārējās patēriņa grupās nozīmīgākais cenu pieaugums bija restorānu, kafejnīcu un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apaviem, ēdnīcu pakalpojumiem, bet cenas samazinājās apģērbiem.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais