Rūpniecība lēkā uz vietas

 
©Ekrānšāviņš no avīzes

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) sacerējusi kārtējo paziņojumu par Latvijas rūpniecības pieaugumu attiecībā ne jau pret iepriekšējiem publiskajos paziņojumos apjūsmotajiem pieaugumiem, bet pret samazinājumiem, kādus statistiķi ieraksta savās datu bāzēs pretēji tam, ko paši iepriekš paziņojuši.

Šā gada pirmo pusi Latvijas rūpniecība skaitās noslēgusi ar produkcijas izlaides pieaugumu par 7,9% šā gada jūnijā pret pagājušā gada jūniju. Vēl jo vairāk jāpriecājas par apstrādes rūpniecības +8,2%, kas ar uzviju kompensējis ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes - 3,2%, t.i., negatīvo rezultātu lielu celtniecības objektu neesamībai brīdī, kad Eiropas Savienības palīdzības veco projektu nauda jau izsmelta un jauno projektu nauda vēl nav pasmelta.

Ar statistikas datiem pamatots secinājums par Latvijas ekonomikas spējām iztikt bez tiešām ES subsīdijām būtu ļoti iepriecinošs, ja vien CSP datiem piemistu ticamība. Diemžēl šoreiz atkal ir gadījums, kad CSP izplatījusi izaicinoši neticamus skaitļus.

CSP kārtējā avantūra ar rūpniecības datiem sākās ne attiecībā uz jūniju, bet jau uz martu un maiju, kad rūpniecības apjoms it kā spējis izdarīt tādu palēcienu, ar kādu atrāvies no sava iepriekšējā rekorda, kas sasniegts pagājušā gada aprīlī un atkārtots šā gada aprīlī. Savukārt 2015. gada aprīļa virsotne tikai noapaļoja 2015. gada marta uzrāvienu par gandrīz 1/10 daļu virs tādiem rūpniecības kopapjoma rādītājiem, kādi ar ļoti nebūtiskām izmaiņām mēnesi pēc mēneša raksturoja Latvijas rūpniecību kopš 2012. gada janvāra. Pērnā marta uzrāvienu CSP izskaidroja ar to, ka darbu taču atsācis par KVV Liepājas metalurgu pārdēvētais Liepājas metalurgs - iepriekš patiešām viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā. Tomēr, Neatkarīgajai nācās paskaidrot pagājušā gada 7. maijā par martu, ka «darba procesā ir tieši iesaistīti labi ja pārdesmit cilvēki, kuru darba rezultātu pielīdzināšana desmitajai daļai no visas Latvijas rūpniecības pēc savas būtības ir apgalvojums, ka Latvijā vairs nav praktiski nekādas rūpniecības. Tik tālu nebija spējis iedomāties CSP sabiedrisko attiecību speciālistu pulks, kura pavadā tagad iet visas pārējās valsts iestādes.»

CSP pēc tam centās pamatot rūpniecības rādītāju pieaugumu pērnajā pavasarī ar jaunām norādēm te uz kokrūpniecības pieaugumu, te uz ūdens daudzumu Daugavā, kas palielinājis iespējas saražot elektrību. Tajā pašā laikā CSP samazināja atstarpi starp pavasarim pierakstīto un reālo rūpniecības apjomu. Jau pērnajā maijā rūpniecība it kā saruka par spīti tam, ka maijs bija vienīgais mēnesis, kad KVV Liepājas metalurgs patiešām kausēja metālu un ražošanā tieši nodarbināto skaits tur uzlēca no desmitiem līdz simtiem cilvēku. Tikpat demonstratīvi neatbilstoši situācijai CSP rīkojās arī nupat. Šā gada pirmajā pusē saskatīto rūpniecības uzrāvienu CSP novietoja martā un maijā, kad rūpniecībai bija visgrūtāk tikt pāri salīdzinājumu bāzei, kuru veidoja vispirms CSP izfantazētais rūpniecības pieaugums pērnajā martā un pēc tam Liepājā reāli pārkausētais metāls maijā. Ticams izskatītos rūpniecības pieaugums tikai šā gada jūnijā attiecībā pret robu, ko pagājušā gada jūnija bilancē izsita metālkausēšanas apturēšana.

CSP pietiek ar to, ka tā izgudrojusi rūpniecības un gan jau vēl citu datu mūžīga pieauguma metodi, kuras būtība ir paspēt pārtaisīt iepriekš paziņoto pieaugumu par samazinājumu, t.i., iekļaut savos datos tik zemas salīdzinājumu bāzes, ka paziņojumi par to pārsniegšanu nemaz nav sevišķi aplami. Pavisam citādā Latvijā mēs dzīvotu, ja īstenībā varētu summēt CSP paziņotos pieaugumus ar iepriekšējiem pieaugumiem kā bāzi pieaugumu pieauguma rindā daudzu gadu garumā. Nekas tāds nenotiek ne dzīvē, ne arī CSP datos, par kuriem atliek ironizēt ar DNB bankas algotā eksperta Pētera Strautiņa vārdiem, ka «rūpniecības pagātne izrādās neprognozējamāka par nākotni». Proti, pērn, kad «septembris Latvijas apstrādes rūpniecībai bija drīzāk labvēlīgs, izlaide sezonāli izlīdzinātajos datos pret augustu pieauga par 0,2%. Taču gada griezumā šis ir mazākais apstrādes rūpniecības pieaugums šogad, un šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka ievērojami pārskatīts uz leju vērtējums par nozares attīstību jūlijā un augustā». Tādā veidā CSP uztur ritmu starp Latvijas valdību un kreditorus iepriecinošu paziņojumu sniegšanu un pēc šajos paziņojumos sniegto pieauguma datu anulēšanu, kas padara kaut cik pamatotus nākamos paziņojumus par pieaugumiem.

Mācīšanās no kļūdām CSP gaumē ir tāda, ka CSP vairs vispār necenšas neko pamatot. «Nekoncentrēsimies uz vienu uzņēmumu,» CSP Uzņēmumu statistikas departamenta direktore Ilze Skujeniece atbildēja uz visiem šeit paustajiem apsvērumiem, ka CSP datus grauj kaut vai tikai pāris pēdējo gadu notikumi ar KVV Liepājas metalurgu.