Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība kārtējo reizi lems par iespējamām protesta akcijām, jo nav apmierināta ar valdības destruktīvo pieeju veselības nozares finansēšanai.
Arodbiedrības vadītājs Valdis Keris gan norāda, ka mediķi vēlas iztikt bez protesta akcijām un cer, ka izdosies vienoties ar valdību par turpmāko rīcību. Pēc tikšanās ar veselības ministri Andu Čakšu arodbiedrības konstatējusi, ka abām pusēm ir vienots viedoklis par to, ka nozares finansējuma reforma nedrīkst pasliktināt veselības aprūpes pieejamību un mazināt valsts atbildību par savlaicīgu un kvalitatīvu medicīnisko palīdzību. Tomēr arodbiedrība norāda uz satraucošu faktu: nav signālu, kas liecinātu par valdības gatavību nodrošināt pienācīgu valsts finansējumu veselības aprūpei. Drīzāk otrādi: Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes laikā Ministru prezidents paziņojis par papildu finansējuma ierobežošanu veselības aprūpei nākamajā gadā, proti, «35 miljoni un punkts».
«Dīvaini, ka tā pati M. Kučinska valdība Latvijas Stabilitātes programmā 2016.-2019. gadam šī gada aprīlī ir lūgusi Eiropas Komisijai atļauju palielināt budžeta deficītu par 0,5% no IKP (2017. gadā tie būtu aptuveni 130-140 milj. EUR) ar mērķi steidzami palielināt veselības nozares finansējumu; programmā ir norādīti arī iespējamie naudas avoti,» teikts arodbiedrības paziņojumā. «Eiropas Komisija oficiālajos ieteikumos Latvijai šādu atļauju arī ir devusi un pat uzsvērusi nepieciešamību strauji palielināt veselības aprūpes finansējumu. Un nu, saņēmis EK atļauju, Māris Kučinskis pēkšņi atsakās to darīt.» Arodbiedrība pieļauj, ka lielā ažiotāža, kas sacelta ap nozares finansēšanas modeļa izvēli, ir tikai kārtējais dūmu aizsegs tālākai virzībai uz veselības aprūpes privatizēšanu. «Kā lai citādi izskaidro to, ka darbaspēka nodokļi ir aptuveni vienādi visās trijās Baltijas valstīs (56,6-57,6 procenti), bet Igaunija un Lietuva 12 - 13 procentus piešķir veselības aprūpei, Latvijas valdība atsakās iezīmēt pat procentu?
Melnais caurums ir nevis veselības aprūpe, bet valsts budžeta plānošana. Ņemot piemēru no Igaunijas, Finanšu ministrijai nekavējoties uzskatāmā veidā jāpublisko valdības izdevumu sadalījums pa nozarēm procentos no iekšzemes kopprodukta. Tad izgaisīs daudzas neskaidrības un būs vieglāk pieņemt politiskus lēmumus,» saka V. Keris.