Būtisku minimālās algas kāpumu pašlaik Latvijā nevaram atļauties, taču jālieto citi mehānismi zemu algu saņēmēju atbalstam, vietnē "makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Ludmila Fadejeva un Oļegs Krasnopjorovs.
Viņi skaidro, ka tūlītēju efektu var panākt, budžeta iespēju robežās ceļot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu. Tomēr tā drīzāk būtu cīņa ar ienākumu nevienlīdzības sekām, nevis iemesliem.
Ilgtspējīga ienākumu nevienlīdzības mazināšana veicama ar citiem mehānismiem, tajā skaitā ar strukturālām reformām izglītībā un veselības aprūpē. Starp ienākumu nevienlīdzības patiesajiem cēloņiem ekonomisti min nepietiekamu izglītības līmeni, neatbilstošu izglītības jomu un izglītības slikto kvalitāti, kā arī neapmierinošu veselības stāvokli, kas bieži rodas, nevēršoties pie ārsta medicīnas pakalpojumu dārdzības un garu rindu dēļ.
Latvijas Bankas ekonomisti raksta, ka minimālās algas celšana no 2017.gada janvāra līdz 400-410 eiro mēnesī, kā to pašlaik piedāvā Labklājības ministrija, padarītu minimālo algu Latvijā procentos no vidējās algas par vienu no augstākajām Eiropas Savienībā (ES). Kā skaidro ekonomisti, pirmajā mirklī šķiet, ka minimālā alga Latvijā nav tik augsta, lai celšana par ierastajiem dažiem desmitiem eiro gadā būtiski vājinātu uzņēmumu konkurētspēju - vien 370 eiro, kamēr dažās ES valstīs minimālā alga ir ap pusotru tūkstoti. Tomēr, ja minimālo algu salīdzina ar vidējo algu valstī, tad minimālā alga Latvijā (44%) pārsniedz ES vidējo rādītāju. Latvijā minimālo algu saņēmēju īpatsvars ir būtiski lielāks nekā kaimiņvalstīs, tāpēc pēc apjoma līdzīgs minimālās algas kāpums ir saistošs lielākajai daļai uzņēmumu.
Ja nominālā produktivitāte pieaug par 4%, bet minimālā alga vismaz divreiz straujāk, tam ir nepārprotami negatīvas sekas uz uzņēmumu konkurētspēju un nodarbinātību, secina Fadejeva un Krasnopjorovs.
Pretēji gaidītajam aplokšņu algas samazināšanas efektam, ēnu ekonomikas īpatsvars varētu pieaugt, uz papīra samazinot darbinieku slodzes vai noslēdzot ar darbiniekiem uzņēmuma līgumus. Šādas negatīvas sekas visvairāk būs izplatītas tajās nozarēs un reģionos, kur jau pašreizējais minimālās algas apmērs ir bieži izmantots, piemēram, Latgalē, uzskata centrālās bankas ekonomisti.
Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 370 eiro.
Labklājības ministrija paudusi priekšlikumu no nākamā gada sākuma paaugstināt minimālo mēneša darba algu līdz 407 eiro.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) neatbalsta strauju minimālās algas palielināšanu. Viņasprāt, Labklājības ministrijas ierosinājums celt minimālo algu par 37 eiro uzskatāms par strauju pieaugumu un nav atbalstāms. "Ja vispār runājam par minimālās algas celšanu, tad ne vairāk kā par 10 eiro," Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Reizniece-Ozola.