LU vienojusies par Zinātņu centra būvniecību 21 miljona eiro vērtībā

© Vladislavs Proškins, F64 Photo Agency

Zinātņu centrs - nākamā ēka Latvijas Universitātes (LU) kampusā (studentu pilsētiņā) Torņakalnā būs LU dāvana Latvijas valstij tās simtgadē. Šis ir nākamais nozīmīgais solis LU infrastruktūras modernizēšanai un tās attīstības mērķa sasniegšanai. LU attīstības mērķis ir 2021.gadā kļūt par vienu no ietekmīgākajām zinātnes universitātēm Baltijas reģionā un par starptautiski atzītu zinātnes universitāti, vienlaikus nodrošinot plaša spektra studijas.

LU ir veikusi iepirkuma procedūru un pieņēmusi lēmumu par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu Zinātņu centra (kampusa otrā ēka) tehniskā projekta izstrādei, būvniecībai un autoruzraudzībai.

Latvijas Universitātes rektora vietniece infrastruktūras attīstības jautājumos Kitija Gruškevica uzsver: "Attīstības pamatideja ir veidot vienotu, modernu un atvērtu studiju un zinātnes vidi, kas uzlabos dažādu zinātņu nozaru sadarbību un veicinās jaunu starpnozaru studiju programmu veidošanu, kā arī novērsīs līdzšinējo sadrumstalotību un samazinās infrastruktūras uzturēšanas un apsaimniekošanas izmaksas. Kampusa izveides rezultātā, LU rīcībā būs platības ziņā mazāka, bet daudz modernāka un LU darbiniekiem un studentiem ērtāka vide. LU kampuss nodrošinās atvērtās pieejas tehnoloģijas un inovācijas pārneses iespējas, kur nākotnē pārietu arī zinātniskie institūti, kas ir vērsti uz lietišķo pētījumu attīstību."

"Veiksmīgi sadarbojoties ar pilnsabiedrību (PS) "LNK Industries Group" 2015.gada 28.augustā tika nodota ekspluatācijā pirmā kampusa ēka - Dabaszinātņu akadēmiskais centrs (DAC). DAC ēkas būvniecības laikā PS "LNK Industries Group" apliecināja savu profesionalitāti un spēju gan noteiktajos termiņos, gan labā kvalitātē uzbūvēt ļoti sarežģītu ēku," norāda Kitija Gruškevica.

Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma noteikumiem LU 2016.gada 8.jūlijā uzsāka sarunu procedūru, kuras rezultātā pieņēma lēmumu par Zinātņu centra ēkas tehniskā projekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību par kopējo līgumcenu 21 167 161,92 EUR, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli. Salīdzinot ar kampusa pirmo ēku, jaunajā ēkā paredzēti vairāki funkcionāli un tehniski uzlabojumi, piemēram, paaugstināta ēkas energoefektivitāte, ieplānota gaisa mitrināšanas sistēma, modernākas vājstrāvas sistēmas un fasādes apdares risinājumi.

Turpinot sadarbību ar sevi pierādījušu būvuzņēmēju, plānots saglabāt vai pat paaugstināt būvniecības kvalitāti, kā arī savlaicīgi uzsākt Eiropas Savienības fondu projekta īstenošanu, iekļaujoties plānotajos projekta termiņos.

Zinātņu centra ēkas izveidei plāno piesaistīt Eiropas Savienības fondu 2014.-2021.gada plānošanas perioda finansējumu. Zinātņu centra ēka funkcionāli un pēc apjoma būs līdzīga DAC ēkai. Jaunajā ēkā tiks izvietotas dzīvības zinātņu institūti un fakultātes.

Studiju un zinātniskā darba koncentrēšana vienotos kampusos ir izplatīta tendence augstākās izglītības un zinātnes modernizācijai. Līdz ar Torņkalna kampusa izveidi LU būs piedzīvojusi lielākās pārmaiņas tās pastāvēšanas vēsturē. Atbilstoši LU kampusa apbūves plānojumam teritorijā paredzētas 3 studiju un zinātnes ēkas, vairākas viesnīcu un apartamentu ēkas, tehnoloģiju pārneses centrs un sporta centrs. Apbūves metā noteiktas galvenās vadlīnijas ēku izvietojumam, to savstarpējai saiknei, noteikts ielu tīkls atbilstoši spēkā esošajam detālplānojumam, doti priekšlikumi transporta infrastruktūras uzlabošanai, t.sk. esošās un jaunās dzelzceļa līnijas Rail Baltica posma izbūvei uz estakādes un jauna gājēju un riteņbraucēju tilta izbūvei pāri Daugavai.

Latvijā

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valde šodien spriedusi par tālāko rīcību nākamā Latvijas Bankas prezidenta jautājumā, bet gala lēmumu par to, vai uz amatu būtu virzāms "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, vēl nepieņēma.