Eiropas Parlamenta (EP) virzītie ierobežojumi likt jauniešiem līdz 16 gadu vecumam prasīt vecāku atļauju, lai reģistrētos sociālajos tīklos, ir samērā neizprotams lēmums, jo nedos cerēto drošības efektu, uzskata Latvijas Zaļās partijas (LZP) valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars.
"Mēs vēlamies pasargāt jauniešus, taču šī regula viņu vidū veicinās tikai izteiktāku vēlēšanos uzturēties tur, kur viņiem tas ir liegts," norāda Tavars.
Politiķis piekrīt, ka viennozīmīgi ir jāapzinās visi riski, ar kuriem bērni var saskarties, atrodoties principā nekontrolētā virtuālajā vidē, - kiberdraudi, krāpšanas mēģinājumi, informācijas izspiešana, vienaudžu pazemojumi, pedofilu centieni ievilināt bērnus savos tīklos. "Taču skaidrs arī fakts, ka bērniem vecumā līdz 16 gadiem aizliegtais auglis ir visiekārojamākais. Tādēļ uzskatu, ka mums ir jādomā nevis par jaunu aizliegumu un ierobežojumu ieviešanu, bet gan par bērnu un vecāku izglītošanu, kā arī izpratnes veicināšanu par draudiem interneta vidē," uzsver Tavars.
Viņam nepieņemama šķiet situācija, ka kārtējā EP pieņemtā regula tiek "akli" ieviesta visās ES valstīs. Katrai valstij pašai būtu jāizvērtē situācija un jāpieņem no Eiropas Savienības (ES) neatkarīgi lēmumi savu iedzīvotāju aizsardzībā digitālajā sfērā. Treškārt, ja Latvija tomēr izvēlas iet bērnu brīvību un patstāvību ierobežojošo ceļu sociālajos medijos, viennozīmīgi jāvērtē regulā noteiktā vecuma sliekšņa samazināšana, kas pašlaik ir noteikta 16 gadi.
"Ir jāsaprot, ka bērni jebkurā gadījumā meklēs visus iespējamos veidus un ceļus, kā slēpt savu vecumu un reģistrēties vilinošajā virtuālajā vidē - tas ir neizbēgami. Tāpēc tieši vecākiem jābūt zinošiem un atbildīgākiem par savu bērnu ceļiem un neceļiem sociālajos medijos. Vecākiem ir jābūt tur, kur ir bērns un bērnam ir jājūt vecāku atbalsts, apzinoties virtuālās vides riskus," uzsver LZP valdes priekšsēdētājs.
Kā ziņots, regulējums, kas paredz nepieciešamību bērniem pirms sociālo tīklu konta atvēršanas saņemt vecāku atļauju, varētu stāties spēkā 2018.gada otrajā pusē, janvārī diskusijā par ES datu reformu norādīja Tieslietu ministrijas Politikas izstrādes un reliģijas lietu nodaļas vadītāja Jekaterina Macuka.
Janvārī jaunie ES datu aizsardzības likumi bija formālajā saskaņošanas fāzē starp abiem ES likumdevējiem - Eiropas Parlamentu (EP) un ES Padomi - un tos bija paredzēts apstiprināt šī gada otrajā pusē. Savukārt spēkā tie stāsies provizoriski 2018.gada otrajā pusē. Divu gadu laikā valstij sadarbībā ar nozari būs jāveic nepieciešamās izmaiņas pašreizējos regulējumos. Tāpat arī Latvijai būs jāizvēlas vecuma slieksnis amplitūdā no 13 līdz 16 gadiem, līdz kuram jāprasa vecāku atļauja, pirms bērns var reģistrēties sociālajos tīklos, aģentūru LETA iepriekš informēja EP preses sekretāre Latvijā Signe Znotiņa-Znota.
"Komersantiem, kuri neievēros likumos paredzēto, varēs piešķirt bargus naudas sodus - līdz pat 2% apmērā no apgrozījuma vai 1,5 miljoniem eiro," informēja Macuka.
Jau vēstīts, ka jaunie noteikumi aizvietos ES pašreizējos datu aizsardzības noteikumus, kas izstrādāti 1995.gadā, kad internets vēl bija pietiekami neattīstīts, un sniegs iedzīvotājiem vairāk kontroles pār viņu privāto informāciju digitalizētajā pasaulē, ko veido viedtālruņi, sociālie plašsaziņas līdzekļi un internetbanka.
Tāpat bērniem līdz noteiktam vecumam vajadzēs viņu vecāku piekrišanu, lai atvērtu kontu, piemēram, "Facebook", "Instagram" vai "Snapchat", - tas jau pašlaik tiek prasīts lielākajā daļā Eiropas valstu. Jaunie noteikumi ļauj dalībvalstīm pašām noteikt piekrišanas vecumu, kas nedrīkstēs būt mazāks par 13 un lielāks par 16 gadiem.
Jaunā ES datu reforma, kas cita starpā paredzēs prasīt vecāku atļauju bērnu kontu atvēršanai sociālajos tīklos, ietver gan nepieciešamus jauninājumus, gan nepārdomātas izmaiņas, aģentūrai LETA februārī sacīja Latvijas interneta asociācijas "Net-Safe Latvia "Drošāka interneta centra"" vadītāja Maija Katkovska.
"Manuprāt, nav pārdomātas izmaiņas, kas paredz, ka sociālo tīklu un servisu lietotājiem, kas jaunāki par 16 gadiem, turpmāk būs jāprasa vecāku atļauja, lai reģistrētu savu e-pastu vai profilu sociālajos tīklos," pauda Katkovska.
"Turklāt 53% pusaudžu vecumā no 13 līdz 14 gadiem uzskata, ka viņi labāk par saviem vecākiem orientējas internetā. Līdz ar to rodas jautājums - vai šie 53% pusaudžu ies pie saviem vecākiem un lūgs atļauju reģistrēties sociālajos tīklos?" jautāja Katkovska. "Maz ticams. Līdz ar to šādi noteikumi veicinās to, ka pusaudžiem radīsies vēlme samelot par savu īsto vecumu, lai netiktu izstumti no bara, lai varētu piedalīties viņiem tik svarīgajos sociālās dzīves procesos," norādīja eksperte.