Jēkabpils novadā atklāj pārkāpumus audžuģimeņu finansēšanā

Audžuģimenes, kas pilda sociālo pakalpojumu, saņemt atlīdzību gan no valsts, gan pašvaldības, taču nupat atklājies, ka Jēkabpils novadā maksā mazāk par valdības noteikumos paredzēto, vēsta telekanāla LNT raidījums "900 sekundes".

Par pienākumu pildīšanu katra ģimene no valsts saņem 113 eiro mēnesī, neatkarīgi no ģimenē ievietoto bērnu skaita un vecuma. Audžuģimenēm vēl klāt nāk ienākumi no pašvaldībām dažādu pabalstu veidā. Cik lieli tie ir, nosaka pati pašvaldībā atkarībā no savas rocības, taču viens no pabalstiem par bērna uzturu 111 eiro apmērā ir obligāts.

"Ministru kabineta noteikumi pasaka, kāds ir minimālais apmērs. Šai naudai nevajadzētu būt mazākai par 111 eiro. Ir pašvaldības, kas maksā vairāk nekā noteiktos 111 eiro. Kā pozitīvs piemērs Ozolnieki - 350 eiro, Olaine - 257 eiro," stāstīja Tiesībsarga biroja pārstāve Ruta Siliņa.

Taču valstī ir pašvaldības, kuras nepilda valsts noteikto un maksā vēl mazāk. Viena no tām ir Jēkabpils novada pašvaldība, kas bērna uzturam atvēlējusi tikai 100 eiro jeb par 11 eiro mazāk.

Jēkabpils novada pašvaldības priekšsēdētājs Edvīns Meņķis skaidro, ka pašvaldība maksāt tik, cik ļauj tās budžets.

Labklājības ministrijā raidījumam apstiprināja, ka tādējādi pašvaldība ir pārkāpusi Ministru kabineta noteikumus. Ministrija plāno nosūtīt vēstuli pašvaldībai ar aicinājumu pildīt likuma prasības.

Kā norāda biedrības "Azote" pārstāve Inese Fecere-Antipina, Latvijā audžuģimeņu skaits nepieaug. Katru gadu neliels skaits izvēlas kļūt par audžuģimeni, bet daudzi atsakās, līdz ar to kopējais skaits nemainās.

Viens no iemesliem, kāpēc ģimenes nevēlas adoptēt bērnus, ir tas, ka finansiāli nespēj pienācīgi nodrošināt bērna aprūpi.

2012.gadā valstī bija 582 audžuģimenes, tad trīs gadu laikā to skaits būtiski nav mainījies. Arī šogad šis skaits ir līdzīgs.