Uz KNAB vadītāja amatu varētu kandidēt arī advokāts Stumbergs
Konkursu uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatu varētu izsludināt šīs nedēļas beigās vai nākamās nedēļas sākumā, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.
Šobrīd vienīgais publiski zināmais cilvēks, kurš paziņojis par savu kandidēšanu uz KNAB priekšnieka amatu, ir pašreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.
2003. un 2011.gadā uz KNAB priekšnieka amatu kandidēja bijušais prokurors un pašreizējais advokāts Armands Stumbergs. Viņš aģentūrai LETA teica, ka neizslēdzot iespēju konkursā startēt vēlreiz. "Es tagad esmu zvērināts advokāts un man ir grūti pateikt, taču es patiesībā neizslēdzu tādu iespēju," norādīja Stumbergs.
Vērtējot KNAB darbību Streļčenoka vadības laikā, Stumbergs vērsa uzmanību uz iestādes publiskajiem ķīviņiem. Tāpat, viņaprāt, birojam ir problēmas ar krimināllietu novešanu līdz loģiskam noslēgumam.
"Publiski ir tikai skandāli. Tikai un vienīgi skandāli, kas godu KNAB nedara. Ir, protams, problēmas Valsts policijā un citās iestādēs, taču KNAB ir tikai un vienīgi konflikti. Brīžiem pat sāk likties, ka šo "padarīšanu" dēļ KNAB vispār vajadzētu likvidēt un biroja funkcijas atdot citām iestādēm," pauda Stumbergs.
Viņš uzskata, ka iemesli konfliktiem ir konkrētu cilvēku ambīcijas. Viņš gan šos cilvēkus atturējās minēt.
"Elementāras kustības lietās neredz, bet notiek cīņa par varu. Tas ir publiski izskanējis, kurš ar ko ņemas. Pieauguši cilvēki nevar sadalīt pienākumus un normāli darboties. Tā man šķiet nevar vadīt, kā pašreizējais priekšnieks to dara," piebilda Stumbergs.
2009.gadā uz KNAB priekšnieka amatu kandidēja bijusī Drošības policijas amatpersona, pašreizējais advokāts Artūrs Zvejsalnieks, kurš savulaik aktīvi paudis viedokli par KNAB darbu.
Viņš neplāno vēlreiz kandidēt uz KNAB priekšnieka amatu. "Nē. Priekš kam. Es domāju, ka pašreizējais priekšnieks ir pietiekami labs un droši vien viņu apstiprinās," uz jautājumu, vai plāno vēlreiz startēt konkursā, atbildēja Zvejsalnieks.
Arī viņš vērsa uzmanību uz KNAB vadības un darbinieku publisko "kašķēšanos". "Tas nav normāli, ka ir publiskas kašķēšanās. Ja ir problēmas, tās jārisina bez publiskas darbības," piebilda Zvejsalnieks.
Vērtējot KNAB veiktās izmeklēšanas kvalitāti, Zvejsalnieks norādīja, ka izmeklēšanas problēmas ir visā valstī, taču KNAB nav tā sliktākā iestāde. "Iestādes kapacitātes nepietiek, bet tas ir cits stāsts," uzsvēra Zvejsalnieks.
Tikmēr bijusī KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, kuru Streļčenoks par pārkāpumiem atbrīvoja no darba KNAB, aģentūrai LETA nekomentēja, vai plāno startēt konkursā.
Jau ziņots, ka Ministru kabinets otrdien apstiprināja jauno KNAB priekšnieka pretendentu atlases un vērtēšanas kārtību, lai arī KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība nav saskaņojusi minēto kārtību. Arī organizācija "Delna" neatbalstīja šādu dokumenta redakciju.
Pašreizējo KNAB priekšnieku Streļčenoku Saeima iecēla amatā 2011.gada 17.novembrī.