Valdība budžeta plānā apstiprina fiskālā nodrošinājuma rezervi

2016. gada 2. augustā Ministru kabinets Vidēja termiņa budžeta ietvara periodam (2017.-2019. gadam) apstiprināja fiskālā nodrošinājuma rezervi. Fiskālā nodrošinājuma rezerve tiks veidota 0,1% no IKP apmērā, kas ir Fiskālās disciplīnas likumā noteiktais minimālais rezerves apjoms.

"Fiskālā nodrošinājuma rezerve ir apdrošināšana, kas jāiegādājas, lai amortizētu fiskālos riskus, kuri uzskaitīti un apzināti valdības Fiskālo risku deklarācijā, galvenokārt nodrošinoties pret neparedzētām juridiskām un finansiālām sankcijām," stāsta Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) priekšsēdētājs Jānis Platais. "Iepriekšējos gados netika ievērotas Fiskālās disciplīnas likuma prasības attiecībā uz fiskālo risku rezerves izveidi, tāpēc lēmums to plānot nākamajam un turpmākajiem gadiem ir apsveicams," J. Platais pauž gandarījumu par Valdības lēmumu.

Fiskālā nodrošinājuma rezerve ir paredzēta, lai kompensētu dažādu risku ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci gadījumā, ja ieņēmumi ir mazāki, nekā gaidīts, vai izdevumi ir lielāki, nekā plānots. Fiskālā nodrošinājuma rezerve tiek veidota, pamatojoties uz analīzi, kas iekļauta Fiskālo risku deklarācijā. Fiskālās disciplīnas likums paredz, ka fiskālā nodrošinājuma rezerve jāveido ne mazāk kā 0,1% apmērā no IKP.

Uzziņai:

Padome ir neatkarīga koleģiāla institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt fiskālās disciplīnas nosacījumu ievērošanas uzraudzību.

Padome savu darbību uzsāka 2014.gada 1.janvārī. Saeima Padomē ir apstiprinājusi bijušo finanšu ministra ārštata padomnieku publisko finanšu vadības jautājumos Jāni Plato, publisko finanšu ekspertu Andžu Ūbeli, Rīgas Tehniskās universitātes kancleru Ingaru Eriņu, AS "Swedbank" Latvija galveno ekonomistu Mārtiņu Kazāku, Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītāju Mortenu Hansenu (Morten Hansen) un Igaunijas Bankas viceprezidentu Ulo Kāsiku (Ülo Kaasik).