Ja Inga Koļegova vispār kļūs par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori, tad viņa iestādē neiejās baltā zirgā. Pašlaik viņu tur mēģina iedabūt pa politisko partiju ķēķa durvīm un specdienestu pazemes ejām.
Vakar Finanšu ministrijā notika apspriešanās starp valdības, uzņēmēju, arodbiedrību un pašvaldību organizāciju vadītājiem. Valdību šajās sarunās pārstāvēja namamāte - finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un sava atvaļinājuma dienas daļu šai apspriedei ziedojošais Ministru prezidents Māris Kučinskis. Viņi abi pārstāv valdību izveidojušo Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).
Vakardienas sanākšana nemaz nebūtu notikusi bez nodoma vienoties, vai VID ģenerāldirektores amatam derīga ir tagadējā Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore un vienlaicīgi Latvijā pamanāma izmēra uzņēmuma Pallogs līdzīpašniece Inga Koļegova. Īstenībā sanākušajiem izrādījās izdevīgāk vienoties (vai izdevīgāk savstarpēji apsveikt citam citu ar vienošanos) par kaut ko citu. Tā bija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras piedāvāta deklarācija, kuras teksts pēc apmēram stundu ilgas slīpēšanas ieguva kaut vai šādus teikumus: «Nekavējoties jāveic būtiskas reformas valsts pārvaldē, vadoties pēc meritokrātijas (meritokrātijas un nekādas vairs demokrātijas! - A. K.) labākās prakses, tostarp nosakot konkurētspējīgu atalgojumu augstākā līmeņa vadītājiem, rīcības brīvību attiecībā uz savas iestādes personāla lielumu un atalgojumu noteiktā budžeta ietvaros, efektīvu sasniedzamo rezultatīvo rādītāju kopumu un atbildību par izpildi. Par iestāžu vadītājiem jāizvēlas tikai cilvēki, kuriem ir nozīmīga un panākumiem bagāta iepriekšējā pieredze salīdzināmā jomā un atbilstoša reputācija.» VID šajā tekstā figurē kā adrese, kur veikšot «pirmās reformas kā pilotprojektu», taču apspriedes dalībnieki «nekavējoties» nenoveda «pilotprojektu» līdz «pilotpiemēram», kas konkrētajā situācijā būtu lēmums, vai D. Reiznieces-Ozolas nosauktajai VID ģenerāldirektora amata kandidātei I. Koļegovai piemīt vai tomēr nepiemīt «nozīmīga un panākumiem bagāta iepriekšējā pieredze salīdzināmā jomā un atbilstoša reputācija». Valdības partneri atšķīrās tikai ar formu, kādā tie atsacījās no jebkādas atbildības par lēmumu, ko valdošās koalīcijas partijas un valdība pieņems par I. Koļegovu.
Ierēdnes I. Koļegovas biogrāfijā pagājušajā gadā ap šādu laiku parādījās divi traipi - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda noteikts vispirms algas samazinājums un pēc tam vēl rājiens par nespēju organizēt darbus dabas piesārņojumu likvidēšanā attiecīgi Sarkandaugavā Rīgā un tad arī Olainē. Daudz lielāku ievērību sabiedrībā ir izpelnījusies I. Koļegovas saimniekošana firmā Pallogs, no kuras ik gadu dividendēs saņemtos simtus tūkstošus eiro viņa ik gadu kaut kam atdāvina. Latvijas uzņēmējdarbības caurmēra līmenī tas nozīmē, ka nekādu dividenžu nav, bet ir shēma, kā uzņēmums tiek pie naudas nelegālo algu izmaksai. Nav visai ticami, ka Pallogam patiešām izdevies Pierīgā atrast vairākus simtus cilvēku, kuri naglo paliktņus par algu nedaudz virs 300 eiro mēnesī. Šos pašus simptomus iespējams iztulkot arī savādāk, bet tik un tā ne par labu I. Koļegovai. Varbūt uzņēmumā algas atbilst darbam, ja paliktņu ražošana eksportam ietilpst pievienotās vērtības nodokļa atmaksu izkrāpšanas shēmā. Varbūt Palloga paliktņi tiek ne tikai sanagloti, bet arī apzeltīti un tad par zelta cenu pārdoti uzņēmumiem, kas tikai un vienīgi ar šādiem paliktņiem spēj izpildīt ierēdnes I. Koļegovas pasūtījumus vides sakopšanā Sarkandaugavā un Olainē, bet visvairāk Inčukalna gudrona dīķos. «Par šiem jautājumiem komentāru nebūs,» vakar Neatkarīgajai pavēstīja VVD preses pārstāve Agnese Žukova.
«Tomēr šo cilvēku var saprast,» I. Koļegovas vietā ar Neatkarīgo runāja D. Reizniece-Ozola. Proti, skaļā spriešana par I. Koļegovu vismaz līdz vakardienai nebija novedusi līdz lēmumam izvirzīt viņu par VID vadītāju. D. Reizniece-Ozola tikai pieļāva, ka varbūt pirmdienas vakarā izdosies par viņas izvirzīšanu vienoties ZZS līmenī. Ja tas notiks, tad sāksies tielēšanās par I. Koļegovu ar vēl divām valdošās koalīcijas partijām. Diez vai tās laistu garām iespēju izrādīt savas ārkārtīgās rūpes par ZZS piedāvāta cilvēka tikumības pārbaudi. Vai D. Reizniece-Ozola nebaidās, ka šādas pārbaudes gaitā kaut kas patiešām šokējošs apstiprināsies? Viņa atbildēja, ka jau tagadējā amata dēļ I. Koļegovu uzmanot valsts drošības iestādes. Ja tās neatņem I. Koļegovai pielaidi valsts noslēpumiem, tad nekam kompromitējošam viņas dzīvē nevajadzētu būt.