Bez dzīvokļa, ar solījumiem un dažiem tūkstošiem eiro kabatā. Tādā situācijā pēc privatizēta dzīvokļa zaudēšanas nonākusi kāda Zemgales ciematiņa iedzīvotāja.
Viņa lūdza vārdu un uzvārdu nerakstīt - esot kauns no bijušajiem kolēģiem un paziņām, ka iekritusi saldmēlīga palīdzētāja tīklos. Vairāk nekā 70 gadu vecajai sievietei nu dzīvoklis jāpērk par savu naudu, lai būtu jumts virs galvas.
Vīra slimošanas dēļ ģimene iekrāja parādu - apmēram 4000 eiro - par trīsistabu dzīvokli Zemgales ciematiņā. Lieta nonāca tiesā. Vīrs nomira. Sieviete uz tiesu neaizgāja, jo bija grūti pārvietoties. Visticamāk, arī pati neko daudz nedarīja, lai noskaidrotu, kā vislabāk rīkoties, lai izvairītos no tiesas un norēķinātos par parādu. Pēcāk saņēma paziņojumu, ka dzīvokli pārdos izsolē.
Sola vienistabas dzīvokli
Gandrīz vienlaikus ar paziņojumu par izsoli kundze pastkastītē saņēma pāris kredītfirmu piedāvājumu - palīdzēšot atrisināt dzīvokļa problēmu. Nekāds brīnums tas nav, jo sludinājumu par nekustamā īpašuma izsoli tiesu izpildītājs publicē Latvijas Republikas oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis un izliek savā prakses vietā, kā arī sludinājumi par gaidāmajām izsolēm tiek ievietoti Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes interneta portālā. Necik ilgi nebija jāgaida, līdz pie trīsistabu dzīvokļa durvīm zvanīja vienas reklāmvēstuli sūtījušās kredītfirmas pārstāvis un solīja palīdzēt, biedējot, ka pēc izsoles dzīvokli uzreiz atņemšot. Toties viņš piesolīja dzīvokli pārdot, segt parādu, sev par pakalpojuma sniegšanu prasot tikai 1000 eiro, bet par atlikušo naudu nopirkšot kundzei dzīvoklīti. Vienistabas. Par to viņa komunālos maksājumus varētu samaksāt.
Notārs pārbauda un pārliecinās
Abi aizbraukuši pie notāres, dzīvokļa īpašniece uzrakstījusi ģenerālpilnvaru. Kamēr jaunais vīrietis bijis notāres kabinetā, dzīvokļa pārdevēja sēdējusi gaitenī - tā viņa stāsta. Kundze atzīst, ka notāre trīs reizes iznākusi no kabineta un vaicājusi, vai viņa uzticas svešajam vīrietim, uz kura vārda noformē ģenerālpilnvaru. «Tajā brīdī uzticējos pilnībā, to pateicu arī notārei. Iedeva man parakstīt pilnvaru un līgumu, ka pārdodu dzīvokli,» atceras sieviete.
Dzīvoklis pārdots pavisam citam cilvēkam, nevis tam, kurš aktīvi appuišoja gados veco sievietei. Viņa to zināja. Šajā gadījumā notāre ir pārbaudījusi klientes gribu un rīcībspēju, kliente pirms parakstīšanas izlasīja dokumentus un saprata, ko paraksta. Ja būtu radušās šaubas, notārei uz tām vajadzēja norādīt. Acīmredzot šaubas neradās, arī dzīvokli zaudējusī sieviete atzina, ka uzticējusies kredītfirmas pārstāvim. Bijis gādīgs, rūpīgs, izpalīdzīgs.
Iemitina cita īrnieka dzīvoklī
Kamēr sieviete pie citas dzīvesvietas nebija tikusi, jaunais īpašnieks negaidīti pieprasījis atbrīvot dzīvokli. Nakts melnumā mašīnā sakrautas melnos maisos sasviestas mantas, un viņa aizvesta un kaimiņpilsētu. Tur seniore atstāta nolaistā dzīvoklī. Grūti noticēt, ka darbonis, kurš izmantoja padzīvojuša cilvēka lētticību un uzticēšanos, nezināja, uz kurieni pats viņu aizved. Turklāt nekautrējās stāstīt, ka turpmāk viņai mēnesī jāmaksā 85 eiro un komunālie maksājumi, līdz viņš iegādāsies solīto vienistabas dzīvokli.
Jau nākamajā rītā atklājies, ka gāze atslēgta par parādiem, drīz vien atnākuši vietējās pašvaldības pārstāvji un pateikuši, ka šis ir pašvaldības dzīvoklis, kas izīrēts citam cilvēkam. Parādu viņam kā sunim blusu, par ko liecināja arī pastkastītē ievietotie paziņojumi un brīdinājumi. Sievieti uz ielas nav izlikuši, bet ilgu dzīvošanu arī nav solījuši - deklarēta viņa ir citā pašvaldībā, īres līguma nav. Piekodinājuši nemaksāt ne īri, ne maksu par komunālajiem pakalpojumiem.
Uzticies, bet pārbaudi!
Tagad viņa saka - sapratusi jau, ka šis darījums labu galu neņems, bet veselības problēmu dēļ nav anulējusi ģenerālpilnvaru. Jau pēc tam, kad darījums noslēgts, viņa vērsusies pēc konsultācijas pie advokāta. Bet ko nu vairs... Trīsistabu dzīvoklis, visticamāk, pārdots vairākas reizes - tāda ir tipiska shēma šādos darījumos. Piemānītajai kundzei vienistabas dzīvokli neviens vairs nepērk - atsūtīts rēķins, kurā uzskaitīti sniegtie pakalpojumi un to izmaksas, tāpēc solīto vairāku tūkstošu eiro vietā kontā ienākusi mazāka summa. Pabalstus deklarētās dzīvesvietas pašvaldībā arī diez vai saņemtu - pārdevusi dzīvokli, nauda saņemta, trūcīga nav.
Ja spriestu «pēc papīriem», gan jau šajā darījumā viss ir kārtībā. No juridiskā viedokļa. Dzīvokļi par parādiem tiek pārdoti izsolēs, un to cenas ir nesalīdzināmi zemākas nekā tirgus cenas, jo tā tomēr ir piespiedu pārdošana.
Izsole var arī nenotikt, ja parādnieks norēķinās ar kreditoru un samaksā tiesu izpildītāja izdevumus. Ja tiesu izpildītājs saņem rīkojumu par parāda piedziņu un seko izsole, tad līdz izsoles dienai paiet pāris mēnešu. Pēc izsoles no iegūtās summas tiek segti sprieduma izpildes izdevumi, kreditora vai kreditoru prasības, bet atlikušo summu saņem parādnieks.
Kundzei, par kuru raksta Neatkarīgā, nav bijis naudas. Viņa nenoskaidroja, kādas tiesības būs pēc izsoles - nobijās, ka uzreiz izliks no dzīvokļa. Un jaunais cilvēks, kurš pārstāvēja kredītfirmu, mācēja apvārdot. «Biju kā apsēsta,» atzīst sieviete. Tikai vēlāk noskaidroja, ka pēc izsoles varētu dzīvot dzīvoklī, kamēr atrod jaunu mitekli, saņemtu arī naudu, ja tāda paliktu pāri - dzīvokli bija paredzēts pārdot par aptuveni 10 000 eiro.
Ja parādniece būtu izvērtējusi viņai atsūtīto paziņojumu, brīdinājumu, pavēstu nopietnību, kamēr lietā nebija pasludināts tiesas spriedums, viņai bija iespēja vērsties Juridiskās palīdzības administrācijā (JPA) (bezmaksas tālrunis 80001801). Tur bez maksas palīdzību sniedz trūcīgām un maznodrošinātām personāmun citām.