Zemkopības ministrijas ideju par suņu čipēšanas uzticēšanu amatieriem vairākums apspriešanā iesaistīto organizāciju un institūciju izbrāķējušas. Tostarp Finanšu ministrija lūgusi skaidrojumu, kādēļ tāds likumprojekts vispār vajadzīgs, jo no anotācijas to saprast nav iespējams.
Jāatgādina, ka ierosinājums grozīt Veterinārmedicīnas likumu un uzticēt čipēšanu jebkurai «Ministru kabineta noteiktā kārtībā apmācītai personai» parādījās vienlaikus ar obligātās čipēšanas termiņa atlikšanu. Un pamatojums ir tas pats vecais: «Lai atvieglotu finansiālo slogu suņu īpašniekiem, kuru finansiālās iespējas ir ierobežotas.» Taču anotācijā šī iedzīvotāju grupa nekādi nav identificēta, tāpat kā nav paskaidrots, kas liecina par suņu īpašnieku nabadzīgumu un kādā veidā veterināru manipulāciju uzticēšana kam pagadās vairos šo cilvēku bagātību. Bažas ir drīzāk par citām manipulācijām, proti, patversmes šādi varētu slēpt reālo suņu skaitu. Latvijas veterinārārstu biedrība atzinumā norāda, ka sertificēts veterinārārsts ir «kontroles mehānisms, kas nepieļauj negodprātīgas darbības attiecībā uz pašvaldības, valsts vai ziedotāju līdzekļu uzskaiti un izlietojumu patversmēs».
Arī Zemkopības ministrijas pieņēmumam, ka suņu īpašnieki nereģistrē suņus, nav nekāda pamata, jo šī pusgada laikā reģistrēti vairāk nekā 20 tūkstoši suņu un kopā jau vairāk par 40 tūkstošiem. Cita lieta, ka šī aktivitāte būtu vēl lielāka, ja obligātās čipēšanas termiņš netiktu atlikts, bet tā jau ir pašas ministrijas vaina. Vairākas reizes termiņu pārcēla, tad izdomāja, ka no čipēšanas pienākuma nezin kāpēc jāatbrīvo lauku suņu īpašnieki. Kad šī diskriminējošā ideja neizgāja cauri, termiņu atkal pārcēla. Tagad sunim jābūt čipētam un reģistrētam Lauksaimniecības datu centrā no nākamā gada. Protams, ja atkal neatliks. Tādā garā turpinot, problēma izzudīs pati no sevis, jo vecie suņi tā arī nomirs, čipu plecā nedabūjuši, bet kucēniem jau tagad jābūt čipētiem.
Nekas neliecina, ka vetārstiem trūktu spēka un gribas čipēt suņus. Ministrija piedāvā šo darbu uzticēt ne tikai nezināmām apmācītām personām, bet arī Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoriem. Paši čipēs, paši kontrolēs, paši sodīs. Tas par 75% samazināšot čipēšanas izmaksas. No kurienes tāds skaitlis, nav zināms. Konkurences padome Zemkopības ministrijas ieceri neatbalsta, Tieslietu ministrija pieprasījusi pamatot aprēķinus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards to trūkuma dēļ pat neatbalstīja protokollēmumu. Pat ja likumprojekts no valdības mājas aizceļos uz Saeimu, visticamāk, parlaments to noraidīs. Brāķis.