Mazāka alga sievietes dzen nabadzībā

Saskaņā ar pētījumu, kas veikts Zviedrijas kā Eiropas Savienības (ES) prezidējošās valsts pilnvaru laikā 2009. gadā, ES dalībvalstīs samazinot ar dzimumu saistītās atšķirības nodarbinātības jomā, par 15–45% varētu palielināt iekšzemes kopproduktu (IKP).

Atšķirības darba samaksā nozīmē to, ka sievietēm būs mazāki mūža ieņēmumi un pensijas, un tas ir pamatā apstāklim, ka sievietes ir pakļautas lielākam nabadzības riskam nekā vīrieši. To apliecina arī jaunākie Eurostat dati, kas īpaši skarbi kārtējo reizi izceļ Latviju – nabadzības riskam pakļauti turpat 30 procenti sieviešu. Tas ierindo mūsu valsti pirmajās rindās.

"Latvijā joprojām ir izteikta profesiju segregācija, proti, ir sieviešu un vīriešu profesijas," sarunā ar Neatkarīgo saka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece Līvija Marcinkēviča, "tās ir profesijas, kurās lielākā daļa strādājošo ir sievietes, un diemžēl tādas, kurās ir vidēji zemāks atalgojums nekā citās nozarēs." Skolotājas, medicīnas māsas, šuvējas. Krīzes iespaidā pirmās cieta tieši šīs profesijas: gan sabiedriskajā sektorā – pirmajiem algas samazināja skolotājiem, mediķiem, gan privātajā biznesā – vieglajā rūpniecībā, pārtikas ražošanā, tirdzniecībā. "Joprojām notiek samazināšanas, piespiedu bezalgas atvaļinājumi," uzsver L. Marcinkēviča. Arodbiedrības vienmēr iestājušās par atalgojuma paaugstināšanu, tomēr šajos apstākļos "mēs par to neuzdrošinātos runāt", taču ir jārunā par visa veida nodarbinātības stimulēšanu, darba vietu saglabāšanu un jaunu veidošanu. Pabalsti valsti no krīzes neizvedīs.

Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja Rita Pfeifere atzīst, ka nozare cieš no būtisku darba vietu skaita samazinājuma. "Un šis process sākās jau daudz agrāk, pirms vēl iezvanījās krīzes zvani. Vieglās rūpniecības uzņēmumos, pārtikas ražošanā, kur nodarbinātas galvenokārt sievietes, vismaz par trešdaļu samazināts darbinieku skaits. Tāpat sievietēm tiek piedāvāti darba līgumi ar neizdevīgiem nosacījumiem, un, ņemot vērā, ka parasti sieviete Latvijā ir tā, kurai jāuztur ģimene, viņa piekrīt, neizvērtējot nosacījumus." Kā piemēru R. Pfeifere min uzņēmuma līgumus, kurus noslēdzot sievietei nav apmaksāta atvaļinājuma, slimības lapas. "Šajā brīdī ārkārtīgi būtiski, un mēs to arī darām, ir izglītot sievietes, lai viņas pašas spētu pieņemt atbildīgus lēmumus un saprastu, ko viņas paraksta," piebilst arodbiedrību pārstāve.

Eiropas Komisija plāno veikt vairākus pasākumus, lai nākamo piecu gadu laikā ievērojami samazinātu atšķirības vīriešu un sieviešu darba samaksā, un, kā uzsver ES komisāre tiesiskuma, pamattiesību un pilsonības jautājumos Viviāna Redinga, nav izslēgta jaunu juridisko pasākumu ieviešanas iespēja. Komisija paredz apspriesties ar Eiropas sociālajiem partneriem un veikt analīzi par dažādiem risinājumiem, piemēram, stingrākām sankcijām un citiem. Pašlaik vīriešu un sieviešu atalgojuma vidējā atšķirība ES ir 18%, dažādās valstīs un nozarēs šis rādītājs ievērojami atšķiras, bet kopumā tas atspoguļo darba tirgū pastāvošo nevienlīdzību, kas skar galvenokārt sievietes. Latvijā šī atšķirība ir 13,4%, un pēdējo gadu laikā šis skaitlis ir samazinājies uz labo pusi. Atšķirības darba samaksā nozīmē to, ka sievietēm būs mazāki mūža ieņēmumi un pensijas.

***

KĀ MAZINĀT SIEVIEŠU NABADZĪBU?

Līvija MARCINKĒVIČA, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietniece:

– Galvenais ir nodarbinātība, darba vietu noturēšana un atjaunošana, jo pašreizējā situācijā mēs vēl neiedrošināmies runāt par darba algu palielināšanu. Pilnīgi nepiekrītu izteicieniem, ka iepriekšējos gadus ļoti strauji auga darba samaksa. Varbūt procentuāli tā arī tas ir, bet mums bija ārkārtīgi zems bāzes līmenis, un, ja uz tā pamata algu palielina par dažiem desmitiem latu, tad, protams, tie var būt pat 40%. Otra lieta – valdībai jāstimulē ražošana, jo no pabalstiem cilvēks nevar dzīvot, tas degradē sabiedrību.

Rita PFEIFERE, Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja:

– Vieglās rūpniecības uzņēmumi, kuros strādā ievērojams skaits tieši sieviešu, bija vieni no pirmajiem, kurus skāra atlaišanas. Galvenais ir panākt darba tirgus stabilizāciju, lai nenotiktu tik lielas atlaišanas. Otrkārt, jāsakārto nodokļu politika – valdības pieņemtās izmaiņas līdz šim tomēr nav bijušas tālredzīgas. Treškārt, jāpaaugstina sieviešu izglītības līmenis darba attiecību jautājumos, lai ar sievietēm nemanipulētu un neapmānītu.