Svešzemju sugu daudzveidīgā invāzija kaitē lauksaimniecībai

Gan klimata maiņas, gan cilvēka darbības dēļ Latvijas fauna un flora mainās, papildinoties ar aizvien jaunām sugām. It kā daudzveidība būtu apsveicama parādība, taču nereti jaunienācēji izspiež vietējo dzīvo radību un rada apdraudējumu arī tautsaimniecībai.

Pērn Daugavpils Universitātes veiktajā monitoringā uzskaitītas apmēram 30 invazīvo augu un dzīvnieku sugas, un tajā ir gan Sosnovska latvānis, gan Amerikas ūdele, gan Spānijas kailgliemezis, kuri, visticamāk, nonāks arī Eiropas Savienības līmenī apkarojamo sarakstā. Līdz šim gan šo ienācēju apkarošana ir bijusi fragmentāra, un tieši sistēmas trūkums ir liedzis gūt kaut cik ievērojamus panākumus. To rāda arī visai neauglīgā cīņa ar latvāni, kas ir vienīgā Latvijā ar likumu noteiktā invazīvā suga.

Arheofīti un neofīti

Svešzemju sugas Latvijā ienāca jau pirms 17. gadsimta, kad muižu parkos pie dīķiem sāka stādīt, piemēram, kalmes, kuras tagad diez vai kāds iedomāsies pieskaitīt pie svešzemniecēm. Tāpat te ieviesušās lauka vijolītes, melnās naktenes, zīda magones un sīkās nātres. Šos senos ieceļotājus dēvē par arheofītiem, bet ne jau tie rada galvassāpes lauksaimniekiem un dabas draugiem, jo šie augi ir pilnībā naturalizējušies un netraucē ekosistēmai. Taču smalkā vārdā dēvētie neofīti, kas te ienākuši jaunākos laikos, gan dara krietnas raizes. Un šo ienācēju skaits aizvien aug augumā. To priekšgalā soļo Sosnovska latvānis. Viszināmākais tas ir indīguma un arī milzu auguma dēļ, un tas ir arī Eiropas Savienības invazīvo augu (iznīdējamo un ierobežojamo) saraksta augšgalā. Šis dokuments gan vēl nav apstiprināts, taču šoruden tas varētu jau tikt pieņemts. Kamēr tas nav noticis, kā vienīgā suga, kas ir valsts mērogā jāapkaro, jo to nosaka likumdošana, ir latvānis. Tā izplatībai un iznīcināšanai Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) arī seko līdzi, skaidro DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Vieniem der, citiem ne

ES saraksts nepārtraukti tiks papildināts, jo katrai dalībvalstij būs tiesības iekļaut jaunas sugas, kas apdraud ne tikai konkrēto teritoriju, bet visu ES, un visām valstīm būs jācīnās kopā. Jo kāda jēga, piemēram, karot ar latvāni vai kailgliemezi, ja Igaunijā un Lietuvā to nedarīs. Ne vienmēr tas, kas vienai valstij šķiet kā apdraudējums, arī citai tāds ir. Tā somi iebilduši pret Amerikas signālvēža ietveršanu invazīvo sugu sarakstā Eiropas līmenī, jo tas viņiem dodot «ekonomisko pienesumu», proti, to speciāli pavairo un audzē kā delikatesi. Tāpat ir arī ar lupīnu, kuras apkarošanai klāt ķērušies lietuvieši, jo pierādījies, ka šis augs ļoti noplicina augsni. Taču nīderlandieši diez vai piekritīs tā iekļaušanai ES sarakstā, jo tur tas ir ļoti iecienīts krāšņumaugs, teic DAP pārstāve.

Kailgliemežu uzbrukums

Taču skaidrs, ka iznīdēt tos augus un dzīvniekus, kas šeit jau savairojušies milzīgā apjomā, neizdosies. Tas attiecas arī uz dzīvniekiem, piemēram, Amerikas ūdeli vai jenotsuni, kuru atļauts medīt neierobežotā skaitā un jebkurā laikā. «Vienīgais, kas varētu medniekus papildus stimulēt tos izšaut, ir maksājuma ieviešana. Taču - šaubos, vai arī tad varēs panākt pilnīgu to iznīdēšanu,» spriež G. Strode.

Tikpat lielas briesmas kā latvānis ir arī dažādu veidu kailgliemeži. Tie šeit nonākuši no dārzniecībām ar stādāmmateriālu. Savu uzbrukumu jaunām teritorijām tie sākuši pagājušā gadsimta 90. gados. Jau šajā gadsimtā tiem pievienojies Spānijas kailgliemezis, teic G. Strode. Viņa rosina visiem, kas tos redz, nīdēt laukā bez žēlastības, jo tas ir nopietns drauds jebkuram dārzam.

Finansējums un sistēma

Skaidrs, ka jaunu sugu ienākšana nav apturama. Lai turētu roku uz pulsa, DAP pērn pasūtījusi visaptverošu invazīvo sugu monitoringu (pirms tam tāds nebija noticis), ko veikuši Daugavpils Universitātes pētnieki. Viņi uzskaitījuši ap 30 šādu ienācēju, kuri vērtējami kā drauds vietējai faunai un florai, taču, pēc DAP ierosmes, - noreducēts līdz desmit, jo lielāku skaitu «diez vai izdosies pavilkt». «Nevar jau tikai skaitīt un fiksēt, bet vajag arī praktiski rīkoties, lai ierobežotu šīs invazīvās sugas. Saprotams, ka bez finansējuma un sistemātiska darba to izdarīt nav iespējams. Tāpēc būtiski ir pierādīt, ka ienācējs rada arī ekonomiskus zaudējumus un tāpēc iekļaujams ar likumu noteikto apkarojamo sugu sarakstā. Tādā gadījumā varam prasīt, lai zemju īpašnieki iesaistās to iznīcināšanā un bezdarbības gadījumā arī sodīt. Jo, ko līdzēs, ja viens apzinīgais rīkosies, bet kaimiņš nedarīs neko,» uzsver DAP pārstāve.

UZMANĪBU!

Invazīvie augi

• Lakstaugi: Sosnovska latvānis, Kanādas zeltgalvīte, puķu un sīkziedu spriganes, austrumu dižpērkone, blīvā skābene, dzeloņainais gurķis, daudzlapu lupīna, vītollapu miķelīte, ģipsene.

• Kokaugi: ošlapu kļava, vārpainā korinte, pabērzu smiltsērkšķis, krokainā roze, pīlādžlapu sorbārija, atvasainais grimonis, sarkanais un melnais plūškoks, spožā klintene.

• Sūnas: parastā līklape.

Invazīvie dzīvnieki

• Mugurkaulnieki: Amerikas ūdele un jenotsuns.

• Bezmugurkaulnieki: kartupeļu lapgrauzis jeb tā sauktā Kolorādo vabole, Spānijas kailgliemezis, raibais mīkstgliemezis, dārzeņu kailgliemezis, melngalvas mīkstgliemezis, Ķīnas krabis, Amerikas signālvēzis, dzeloņvaigu Amerikas vēzis, mainīgā dreisēna.