Administratīvais sods – naudas soda vienībās

Katru gadu no valsts iestādēm, privātpersonām un uzņēmumiem tiek vākta dažāda statististikā informācija, piemēram, par pensijām, mājokļu cenām, iedzīvotāju nāves cēloņiem, arī – zooloģiskā dārza darbības rādītājiem, arodslimībām un koku ciršanu.

Valdības nesen atbalstītie grozījumi Statistikas likumā neparedz ieviest jaunus soda apmērus vai iepriekš nebijušas normas, bet par oficiālās statistikas datu nesniegšanu no nākamā gada varēs sodīt ar divām vai vairākām naudas soda vienībām.

Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP) atzīst, ka datu vākšanā ir ierasti gadījumi, kad gan fiziskas, gan juridiskas personas atsakās sniegt statistisko informāciju. «Bet jāuzsver, ka tas ir raksturīgi visās nacionālajās statistikas iestādēs gan Latvijā, gan citās ES valstīs. Taču statistikas iestāžu praksē nav izplatīti sodīt respondentus par datu nesniegšanu. Pēdējos trīs gadus CSP pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa nevienu fizisku vai juridisku personu nav sodījusi. Attiecībā uz fiziskām personām administratīvo pārkāpumu lieta nekad nav bijusi ierosināta.

Pēdējās administratīvo pārkāpumu lietas uzsāktas 2011. gadā, kad no 22 lietām sešos gadījumos ir piespriests naudas sods 100 latu apmērā. Pārējiem izteikts mutisks aizrādījums,» informē CSP sabiedrisko attiecību speciāliste Beate Danusēviča.

Grozījumi šajā un citos likumos, piemēram, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, paredz administratīvo pārkāpumu lietās naudas sodu izteikt naudas soda vienībās, jo plānots reformēt Administratīvo pārkāpumu kodeksu. Vienas vienības apmērs būs pieci eiro, bet minimālais naudas sods fiziskajām personām paredzēts divas naudas soda vienības jeb 10 eiro. Par Statistikas likuma pārkāpšanu fiziskajām personām sods būs no divām līdz 70 naudas vienībām, juridiskām personām - no sešām līdz 140 naudas vienībām.

Plānots, ka Administratīvo pārkāpumu procesa likums stāsies spēkā nākamā gada 1. janvārī, kad vienlaikus tiek mainīti administratīvie sodi nozaru likumos - proti, izsakot tos naudas soda vienībās. Tas tiek darīts tāpēc, lai gadījumos, kad valstī būs inflācija, deflācija vai citi iemesli naudas sodu izmaiņām, nebūtu jāgroza pilnīgi visas normas likumos un pašvaldību saistošajos noteikumos. Varēs lemt tikai par vienas naudas soda vienības apmēra palielināšanu vai samazināšanu.