Zolitūdes traģēdiju atkal velk politikā

Zolitūdes traģēdijā cietušos pārstāvošais zvērināts advokāts Aldis Gobzems nopietni apsver iespēju sākt nodarboties ar politiku un kandidēt nākamajās pašvaldību vēlēšanās Rīgā. Viņš uzskata, ka bez politiskās aizmugures godīgu tiesas spriedumu šajā lietā iegūt nav iespējams.

Tiesa, advokātam ir ārkārtīgi šaura izvēle, kuram politiskajam spēkam pievienoties.

Par to, ka veiksmīgākam procesam nepieciešama politiskā aizmugure, A. Gobzems sociālajā vietnē Facebook paziņoja pēc tam, kad tiesa noraidīja traģēdijas seku likvidēšanas laikā cietuša ugunsdzēsēja prasību pēc kompensācijas par morālo kaitējumu un darbspēju zudumu.

«Šīs sistēmas savijas kā Nameja gredzens, un acīmredzot, ka lēmums par cietušā statusa piešķiršanu krimināllietā konkrētajam ugunsdzēsējam ir būtībā nenozīmīgs apstāklis. Lai šo izmainītu, visās lietās cīnīšos līdz galam, un, ja tas neizdosies man kā advokātam, būs jāapdomā citi soļi, lai sistēmu izmainītu un atbalsts būtu,» norādot uz tiesu varas un politikas sadarbību, saka A. Gobzems.

Lai realizētu ieceri par iekļaušanos politikā, viņš internetā publicēja uzsaukumu, kurā aicināja pieteikties interesentus. Jauns politiskais spēks gan netikšot veidots, jo advokātam nav pieņemams, ka «trīs latvieši dibina četras partijas». Sākotnēji A. Gobzems vēloties apzināt entuziastus un, izvērtējot viņu iemaņas un vēlmi patiešām kaut ko darīt, piedāvāt šo komandu kādam jau eksistējošam politiskajam spēkam.

«Ja būs daudz cilvēku un viņiem būs gribēšana, tad tā gribēšana jāmaterializē. Man gribas atrisināt konkrētu lietu, tas ir svarīgākais, un to nevar izdarīt bez politiska atbalsta,» saka A. Gobzems.

Taču ar tāda politiskā spēka sameklēšanu, kas savās rindās vēlētos uzņemt A. Gobzemu, viņam nāksies nopietni pastrādāt. Pašlaik neviena no ietekmīgākajām partijām nav nopietni apsvērusi domu uzņemt savās rindās A. Gobzemu un viņa sekotājus, taču neoficiāla informācija liecina, ka neviena no tām advokātu nevēlas.

Tam ir atšķirīgi iemesli, piemēram, bažas, ka advokāts varētu izvērst personīgo kampaņu, ignorējot politiskā spēka kopējās intereses, gan tas, ka viņa cīkstēšanās ar pašreizējo Rīgas mēru Nilu Ušakovu esot nolemta neveiksmei.

Arī pašreizējos politiskajos margināļos ar daudzmaz sakarīgām izredzēm nākamajās vēlēšanās viņš nav gaidīts. Tā Latvijas attīstībai, visticamāk, nevēlēsies viņu uzņemt, jo vēsturisku iemeslu dēļ ļoti saspīlētas ir attiecības starp A. Gobzemu un šīs partijas vienu no redzamākajiem darboņiem Edgaru Jaunupu.

Maz ticams, bet reālākais scenārijs nosaka, ka vienīgā partija, kas varētu uzņemt A. Gobzemu un viņa grupu, ir Artusa Kaimiņa dibinātā KPV LV, jo parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbošanās laikā A. Kaimiņš bieži konsultējās ar advokātu un pēdējais neslēpa, ka abi ir draugi.

Politisko norišu vērotāji gan uzskata, ka sabiedrības atmiņā Zolitūdes notikumi ir jau padiluši. Ja A. Kaimiņam, kandidējot uz 12. Saeimu, viņa aktivitātes šajā jautājumā nenoliedzami palīdzēja iekļūt parlamentā, A. Gobzemam tas palīdzēšot krietni mazāk vai nemaz.

2013. gada 21. novembrī, iebrūkot lielveikala Maxima jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.