Saeimai nebūs viegli vienoties par jauna – mājokļa – nodokļa ieviešanu, parādīja ilgās un asās debates valdībā otrdien. Pret šādiem grozījumiem Nekustamā īpašuma nodokļa likumā, kā solījuši, balsoja četri Tautas partijas (TP) ministri, atturējās tēvzemietis Kaspars Gerhards.
Vairākums ministru tomēr nobalsoja par finanšu ministra Einara Repšes (JL) un premjera Valda Dombrovska (JL) atbalstīto variantu, ka visām dzīvokļu un individuālo dzīvojamo māju platībām jāpiemēro 0,2% likme no kadastrālās vērtības. Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka tas nodrošina vienmērīgu nodokļa sloga pieaugumu visām iedzīvotāju grupām, tomēr izskan vērtējumi, ka tas būs nelabvēlīgāks pret mazāk materiāli nodrošināto sabiedrības daļu, kas dzīvo nelielos mājokļos. Vienlaikus prognozējams, ka Saeima debates par jauno nodokli sāks no jauna, visticamāk, nonākot pie kāda cita kompromisa varianta.
Otrdienas vakarā valdībā, sākoties balsojumam, savaldību zaudēja finanšu ministrs E. Repše, kuru saniknoja satiksmes ministra K. Gerharda (TB/LNNK) pozīcija. Ministrs mājokļa nodokļa ieviešanai piekrita konceptuāli, bet tēvzemiešiem sociāli netaisnīgi šķiet visi trīs FM piedāvātie varianti, tādēļ K. Gerhards balsojumā atturējās. "Ja jau šeit cilvēki izklājas ar savām politiskajām prasībām, tad es to atcerēšos, veidojot Satiksmes ministrijas budžetu," paziņoja E. Repše. Tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP), uzturot partijas valdes pirms nedēļas pieņemto pozīciju vispār neatbalstīt mājokļa nodokļa ieviešanu, minēja argumentu, ka jau šobrīd 30 000 ģimeņu no kopumā 154 000 hipotekāro kredītu ņēmēju kavē savus kredītu maksājumus un nodokli tās nespēs nomaksāt.
Tieši mājokļa nodokļa neieviešana būtu sociāli netaisnīga, jo "ir iedzīvotāji, kuri var atļauties maksāt šo nodokli, kuri vēl aizvien pērk džipus", bet, šo nodokli neieviešot, nāktos 90 miljonus latu iegūt, "vienlīdzīgi griežot pilnīgi visiem", uzskata ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL). M. Segliņš rosināja šos miljonus meklēt, pārvērtējot, no kurām funkcijām valsts vispār varētu atteikties. "Lielākie izdevumi ir tur, kur mēs nevaram tā vienkārši samazināt. Mēs nevaram reizē uzturēt tādu izglītības, veselības un sociālo sistēmu un saglabāt esošo zemo nodokļu sistēmu," iebilda E. Repše. Arī FM valsts sekretāra vietnieks Dāvids Tauriņš atgādināja, ka sarunās ar Starptautisko valūtas fondu aizdevēji izvirzījuši prasību, lai Latvija vairāk fokusējas uz budžeta ieņēmumu daļas palielināšanu, nevis izdevumu apcirpšanu.
Šaubas par pašvaldību iespēju reāli iekasēt mājokļa nodokli apstākļos, kad cilvēku maksātspēja turpina sarukt, valdībai pauda Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Tādēļ ienākumus no mājokļa nodokļa, ja tāds tiks ieviests, nedrīkstot iekļaut pašvaldību budžetu garantētajā ienākumu daļā, bet jāparedz kā "papildu resurss to problēmu risināšanai, kas velsies pār mūsu galvām". "Cik izdosies iekasēt, tik izdosies," teica A. Jaunsleinis. To atbalstīja pašvaldību ministrs Edgars Zalāns (TP), bet citi valdības locekļi nekādu pozīciju neieņēma. Sagaidāms, ka arī par to gaidāmas debates Saeimā. A. Jaunsleinis minēja, ka Latvijā šobrīd esot 134 000 trūcīgo iedzīvotāju un līdz gada beigām viņu skaits pieaugšot līdz 200 000. A. Jaunsleinis lēš, ka 98 000 iedzīvotāju jau šobrīd saņemot garantētā minimālā ienākuma pabalstu (GMI). Iepriekš augustā notikušajā pašvaldību kongresā A. Jaunsleinis kritizēja mājokļa nodokļa ieviešanu, sakot, ka no tā netiks gūti cerētie ienākumi, jo pašvaldībām pieaugs izdevumi, pabalstot tos, kuru materiālo stāvokli jauno nodokļu slogs pasliktinās. Visi Saeimai nosūtītie mājokļa nodokļa varianti pašvaldībām dod tiesības piemērot līdz pat 90% atlaidi šim nodoklim saviem
iedzīvotājiem.