Saeimas komisija satraukta par finansējumu zinātnes un pētniecības projektiem

© Teiksma Briede/f64

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 9.martā, tiekoties ar atbildīgo iestāžu amatpersonām, diskutēs par iespējām rast nepieciešamo līdzfinansējumu zinātnes un pētniecības projektu īstenošanai.

„No Eiropas Savienības struktūrfondiem zinātnes un pētniecības projektiem pieejami vairāk nekā 170 miljoni eiro. Lai tos apgūtu, nepieciešams valsts līdzfinansējums 25 miljonu apmērā. Taču Finanšu ministrijas nostājas dēļ šo līdzekļu pieejamība ir nopietni apdraudēta,” norāda komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš.

„Valsts budžetā šim mērķim tika paredzēti 7 miljoni eiro. Taču finanšu ministrs, izmantojot viņam dotās pilnvaras, šo summu iecerējis samazināt vairāk kā četras reizes. Tā vietā nosakot prasību piesaistīt finansējumu no privātā sektora,” skaidro J.Strazdiņš. „Ja valsts nepiedalīsies ar finansējumu, varam pazaudēt iespēju izmantot Eiropas miljonus.”

Komisijas sēdē uz diskusiju aicināti pārstāvji no Finanšu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas, kā arī Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnes padomes un Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas.

Latvijā

Pirmdien “Neatkarīgā” publicēja žurnālista Armanda Pučes tīmekļa ierakstu par to, ka Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) notiekot štatu samazināšana birokrātijas nīdēšanas nolūkos, turklāt pirmais izkapts cirtiens esot skāris armijas kaujas grupas atbalstošās struktūras. Protams, sākotnējā doma: kā tas “iet kopā” ar vienību kaujas spējām? Vai birokrātijas apkarošana tiešām jāsāk ar bruņotajiem spēkiem? Vakar sagaidījām atbildes no NBS un Aizsardzības ministrijas. Videokomentāru par šiem jautājumiem “nra.lv” sniedza arī aizsardzības ministrs.

Svarīgākais