Ministru kabineta komitejā pirmdien, 8.martā, tika atbalstīti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātie grozījumi tiesiskajā regulējumā, lai pašvaldības spētu samērot esošos finanšu līdzekļus ar tiesību aktos pašvaldībām noteiktajām funkcijām, uzdevumiem un pienākumiem.
Pašvaldībām likumos un Ministru kabineta noteikumos noteikts ievērojams funkciju, uzdevumu un pienākumu apjoms, tai skaitā noteikts regulējums kārtībai, kādā funkcijas un uzdevumi īstenojami, ko esošās ekonomiskās situācijas un pašvaldību budžetu apstākļos nav iespējams pilnā apmērā īstenot.
Gaujas Nacionālā parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi paredz, ka dabas lieguma zonā aizliegts no 1.aprīļa līdz 20.jūnijam organizēt brīvā dabā masu sporta, izklaides un atpūtas pasākumus, kuri nav iekļauti parka administrācijas un pašvaldības saskaņotā pasākumu plānā.
Grozījumi noteikumos paredz, ka Gaujas Nacionālā parka administrācijai nav nepieciešams saskaņot pasākumu plānu ar vietējām pašvaldībām. Tāpat svītrota norma par noteikto pienākumu būvniecības vietas izvēli un būvprojektu, gadījumā, ja paredzamā būvniecība Gaujas Nacionālā parka dabas lieguma zonā, ainavu aizsardzības zonā vai kultūrvēsturiskajā zonā var negatīvi ietekmēt vidi un ainavu, pirms pašvaldība izsniedz būvatļauju, saskaņot ar Gaujas Nacionālā parka administrāciju.
Turpmāk, ja paredzamā būvniecība dabas lieguma zonā, ainavu aizsardzības zonā vai kultūrvēsturiskajā zonā var negatīvi ietekmēt vidi un ainavu, pašvaldība izsniedz būvatļauju tikai pēc tam, kad attiecīgajās teritorijās ir izstrādāts detālais plānojums, būvniecības vietas izvēli un būvprojektu iepriekš saskaņojot ar parka administrāciju.
Dabas parka „Pape” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumu grozījumi paredz, ka pašvaldībai nav nepieciešams iebraukšanas vietu (laivu bāzu) izvietojumu un skaitu, kā arī maksimālo pieļaujamo laivu skaitu Papes ezerā saskaņot ar Reģionālo vides pārvaldi.
Savukārt noteikumi par dzīvnieku labturības prasībām dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā, kā arī dzīvnieku patversmju un dzīvnieku viesnīcu reģistrācijas kārtību paredz, ka vietējai pašvaldībai reizi pusgadā jāsūta dati Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai. Vietējai pašvaldībai jāsniedz informācija par klaiņojošo mājas (istabas) dzīvnieku izķeršanu, norādot dzīvnieku sugu, skaitu un rīcību ar tiem, konfiscēto vai izņemto mājas (istabas) dzīvnieku izmitināšanu, norādot dzīvnieku sugu, skaitu un rīcību ar tiem, bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu savvaļas dzīvnieku izmitināšanu, norādot dzīvnieku sugu, skaitu un rīcību ar tiem, kā arī apglabātiem un kremētiem dzīvnieku līķiem, norādot dzīvnieku sugu un skaitu.
Grozījumi noteikumos nosaka, ka vietējā pašvaldība noteikumos noteiktos datus Pārtikas un veterinārajam dienestam var nosūtīt reizi gadā.
Tāpat izstrādāti grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā. Likums paredz, ka karantīnas pasākumus citu infekcijas slimību izplatīšanās novēršanai ārstniecības, sociālās aprūpes un izglītības iestādēs nosaka attiecīgās iestādes vadītājs pēc ārstniecības personas vai epidemiologa priekšlikuma vai saskaņā ar pašvaldības lēmumu.
Grozījumi paredz, ka karantīnas pasākumus nav nepieciešams noteikt, pašvaldībai pieņemot lēmumu, jo minētās funkcijas nodrošināšanai pietiek ar ārstniecības personas vai epidemiologa priekšlikumu.
Par grozījumiem tiesiskajā regulējumā vēl jālemj Ministru kabinetam.