Vides konsultatīvās padomes ārkārtas sēdē līdztekus nozarē briestošajai reorganizācijai pārrunāts arī jautājums, kas notiks ar Valsts vides dienestu, ja pašreizējā vadītāja Inga Koļegova tiks iecelta Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores amatā. Pat baumu līmenī šobrīd neizskan neviens uzvārds, un visai ticama ir konkursa izsludināšana uz vakanto posteni.
Pašlaik Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pēcteci Koļegovai nemeklē, jo nekur jau viņa vēl nav aizgājusi. Valdība un koalīcija jau ilgāku laiku apspriež viņas kandidatūru, viņa pati piekritusi kandidēt, tomēr oficiāli izvirzīta nav joprojām. Tātad formāli VVD darbā nekas nemainās. Padomnieks Oskars Vizbulis stāsta, ka ministra nostāja ir šāda: «Kamēr viņa nav oficiāli nominēta, runāt par to, kas vadīs Valsts vides dienestu, ir pāragri.» Tomēr zināms satraukums nozarē valda. Sev neraksturīgā vienprātībā vides organizācijas slavē VVD darbu I. Koļegovas vadībā. Iepriekšējie priekšnieki bijuši nekam nederīgi, iestādē valdījis haoss. Taču, kas varētu nākt viņas vietā, trūkst padoma. «Arī mums pašiem nav ideju,» atzīst Lelde Eņģele, Latvijas Dabas fonda pārstāve.
Identiski meklējumi
Inga Koļegova amatam savulaik izvirzīta no nozares iekšienes - viņa vadīja Valmieras Reģionālo vides pārvaldi. Taču tagadējo pārvalžu vadītāju vidū tik spēcīgu kadru neesot. Tā vismaz uzskata Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa. Viņa sliecas domāt, ka uz VVD ģenerāldirektora amatu būtu jārīko konkurss.
Taču, ja līdzīgi kā uz VID vadītāja amatu konkurss noslēdzas neveiksmīgi, iespējama kandidāta meklēšana Vides ministrijai padotajās un citās iestādēs. Abi risinājumi ir juridiski korekti. Ministra padomnieks Oskars Vizbulis paskaidro: «Ministram, kura pārraudzībā ir iestāde, ir tiesības izlemt, vai sludināt pretendentu konkursu un izraudzīto labāko kandidātu, ko izvērtē pretendentu vērtēšanas komisija, virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā vai arī meklēt «iekšējos resursos», piedāvājot Ministru kabinetam lemt par kandidatūras apstiprināšanu pārcelšanai no citas iestādes VVD ģenerāldirektora amatā, norādot pamatojumu pārcelšanai un saņemot kandidāta piekrišanu.» Principā situācija ir identiska kā ar VID priekšnieka meklējumiem, tikai ne tik steidzama.
Specifika - gudrons
Prasības nākamajam priekšniekam (ja tāds būs nepieciešams) ministrs jau iezīmējis - viņam jābūt valsts pārvaldes profesionālim, apveltītam ar labām komandas vadības prasmēm, spēju uzņemties atbildību, kā arī motivēt darbiniekus sasniegt plānotos mērķus. Principā šāds apraksts atbilst ikvienam vēlamajam priekšniekam valsts darbā. Tomēr vides nozarei un konkrētajam amatam ir sava specifika. Un tā izsakāma vienā vārdā - gudrons. Jaunais vadītājs mantojumā no I. Koļegovas saņems tiesvedību ar Skonto būvi un karu par Inčukalna gudrona dīķa smalstīšanas nākamajiem miljoniem. Viena neliela indes plančka, bet interešu - vesela jūra, un naudas vēl vairāk. Turklāt tie, kurus VVD vienreiz jau izbrāķēja, tagad mēģina tikt atpakaļ pie gudrona siles.
Lētāk un efektīvāk
Vadības maiņa briest arī vienlaikus ar zināmu reorganizāciju vides resorā. Sākotnēji pat tika runāts par VVD apvienošanu ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Vides konsultatīvās padomes sēdē skaidrots, ka tāda pašlaik nav plānota. Taču nākamā gada vides nozares budžets būs tāds pats kā šogad vai pat mazāks. Tas nozīmē, ka jānovērš visa iespējamā funkciju dublēšanās un liekais darbs. Piemēram, pašlaik, ja zivju inspektors pamana kāpās iebraukušu automašīnu, viņam jāizsauc uz notikuma vietu vides inspektors. Ar zivju resursu kontroli šobrīd nodarbojas gan VVD, gan arī atsevišķās teritorijās Dabas aizsardzības pārvalde. Reģionālo vides pārvalžu lēmumus papildus vēl vērtē Vides pārraudzības valsts birojs, it kā valsts savai iestādei neuzticētos, un tādā garā. Kā no ministra skaidrotā sapratusi L. Eņģele - vides nozares iestādēm par to pašu naudu jākļūst efektīvākām. Likumsakarīgi, tas būs arī uzdevums nākamajam VVD vadītājam.