Valsts ieņēmumi tuvi plānotajiem
Valsts ieņēmumu dienests vakar uzskatāmi parādīja, ka tā vadītāju rindu izretināšana nav atstājusi gandrīz nekādu ietekmi un valsts ieņēmumu savākšanu.
«Preses konferencē VID ģenerāldirektores p.i. Dace Pelēkā informēs par nodokļu ieņēmumiem un nozīmīgākajiem VID darbības rezultātiem šī gada pirmajos sešos mēnešos, bet VID ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktora p.i. Andis Drulle informēs par muitas darba rezultātiem,» bija rakstīts VID ielūgumā uz pasākumu. Diez vai iespējams vēl autentiskāk un izteiksmīgāk informēt par VID galvgalī atlikušo cilvēku skaitu un nenoteikto statusu, ko apzīmē burti p.i. - «pienākumu izpildītājs», bet tikpat labi «pagaidu izpildītājs».
Tomēr - par spīti nupat teiktajam - VID administrētie budžeta ieņēmumi 2016. gada pirmajā pusgadā palielinājušies par 5,6%, salīdzinot ar 2015. gada pirmo pusgadu.
Pirmā pusgada nodokļu ieņēmumi 3,644 miljardu eiro apmērā kopumā par 0,6% pārsniedz pusgada plānu, bet sadalījumā pa atsevišķiem nodokļu veidiem plāna izpilde svārstās nedaudz virs vai zem 100%. Tomēr arī pirmais «tomēr» prasa divus nākamos «tomēr», ka viss nav tik jauki, kā izskatās pirmajā brīdī. Pirmkārt, kopējie ieņēmumi tomēr atbilst tikai 95,5% no plāna. Otrkārt, ieņēmumi zuduši tieši pēdējo pāris mēnešu laikā, kopš VID palika bez tās vadītāju komandas, kāda tur bija saimniekojusi iepriekšējos gados. Tieši jūnijā maija atstātais mantojums - kopējo ieņēmumu pārsniegums pār plānu 21,5 miljonu eiro apmērā - pārvērtās par -20,7 miljoniem jūnija un, tātad, arī pusgada beigās. Vienā mēnesī kaut kur pazuda vairāk nekā 40 miljoni eiro! Šādā stilā turpinot, ieņēmumu deficīts līdz gada beigām sniegtos jau simtos miljonu eiro. VID skaidrojums par nesavākto naudu ir tāds, plāna izpildi ar -41,41 miljonu eiro sabojājuši nenodokļu ieņēmumi, starp kuriem galvenie ir valsts uzņēmumu dividenžu maksājumi valdībai ar kopējo iztrūkumu 32,17 miljonu eiro apmērā. Turpat arī mierinājums, ka valsts uzņēmumi taču nekur nepazudīs un naudu samaksās ja ne jūnijā, kā tam vajadzēja būt pēc plāna, tad jūlijā, augustā vai vispār kaut kad.
Lūkoties rezervēti uz VID cerībām liek Finanšu ministrijas sniegtais pārskats par valsts ieņēmumiem un izdevumiem šā gada pirmajos piecos mēnešos, kur izcelti valsts uzņēmuma Latvenergo nopelni Valsts kases piepildīšanā. Ar elektrības tirgus lozungiem aizsegtā Latvenergo elektrības cenas celšana ļāvusi Latvenergo jau atdot valdībai 77,4 miljonus eiro, kas bijis par 45,9 miljoniem eiro vairāk nekā pirms gada. Valdība un VID cer, ka vēl citi valsts uzņēmumi būs spējuši tikpat veikli pārkārtoties no savas iepriekšējās pamatdarbības uz naudas vākšanu valdībai, taču nav iespējams bezgalīgi celt ne nodokļus, ne nodevas, ne monopoluzņēmumu preču un pakalpojumu cenas. Galu galā šīs naudas vākšanai jāatduras pret valsts fizisko un juridisko personu nespēju un arī nevēlēšanos samaksāt aizvien pieaugošos rēķinus, kādus piestāda valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi.
Valdība pagaidām cer izlīdzēties, pārlūkojot visus valsts kalpotājus un atrodot starp viņiem visniknākos naudas piedzinējus, kuriem tiek apsolīti algu pielikumi.