Lielbritānija sola, ka aizsardzības jomā stāvēs "plecu pie pleca" ar Latviju

Lielbritānija kā Latvijas partneris aizsardzības jomā stāvēs ar to "plecu pie pleca", šodien Ādažu militārajā poligonā sacīja Lielbritānijas vēstniecības Latvijā vadītājs Tims Kollijs.

Viņš savā uzrunā uzsvēra, ka Lielbritānija ir un arī paliks Latvijas stiprākais partneris aizsardzības jomā. Kollijs savā runā pievērsās arī "Brexit" jautājumam, skaidrojot, ka tas nenozīmē, ka Lielbritānija pamet Eiropu - NATO paliek Lielbritānijas prioritāte drošībā.

Kollijs arī pauda, ka Lielbritānija un citas dalībvalstis Varšavā notikušā NATO samita laikā deva ļoti nozīmīgus solījumus tam, kas tiks darīts, lai uzturētu drošību un kiberdrošību, atgādinot, ka Lielbritānija uzņemas atbildību, vadot vienu no daudznacionālajiem bataljoniem Baltijas valstīs.

Kollijs uzsvēra, ka Lielbritānija kā Latvijas partneris dara daudz šīs valsts labā un Lielbritānija paliks uzticams partneris Latvijas armijai.

Savukārt aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis šodien uzsvēra, ka tik vērienīgi projekti militārajā jomā īstenojas pakāpeniski, tomēr tos ir nepieciešams realizēt ļoti precīzi. Nacionālo bruņoto spēku komandiera pienākumu izpildītājs Ivo Mogiļnijs pauda, ka Latvijas karavīri, saņemot jauno bruņutehniku, ir motivēti mācīties un ļoti lepojas ar saņemtajiem bruņutransportieriem.

Mogiļnijs izteicās, ka šis projekts par bruņutehnikas piegādi bruņotajiem spēkiem ļaus paaugstināt savas mobilitātes spējas un, ja būs nepieciešams, sasniegt noteiktu efektivitāti kaujas laikā.

Tiek norādīts, ka vienas bruņutehnikas vienības aptuvenās izmaksas ir 871 000 eiro.

LETA jau ziņoja, ka 2014.gada septembrī tika parakstīts starpvaldību pirkuma līgums, kas paredz 123 Lielbritānijas bruņoto spēku lietošanā esošo bruņutransportieru iegādi Latvijas Sauszemes spēku kājnieku brigādes vajadzībām. Bruņutehnikas piegāde turpināsies pakāpeniski līdz 2020.gadam.

Šī kāpurķēžu bruņutehnika ir Latvijas apstākļiem piemērota kaujas tehnika ar augstu mobilitāti. Tehnika var pārvietoties pa visiem Latvijas ceļiem, tiltiem, grāvju pārvadiem, kā arī ārpus ceļu tīkla - visur, kur nav purva. Tehnika ir viegli transportējama gan pa dzelzceļu, gan jūru, gan ar gaisa transportu.