Labvēlīgam lidojumam teicama starta vieta – Mārupe

Visbiežāk Starptautisko lidostu Rīga sabiedrība neasociē ar Mārupi, taču patiesībā tieši Mārupes teritorijā izvietota šī visiem atpazīstamā lidosta.

«Ar savu moto - labvēlīgam lidojumam teicama starta vieta - mēs nedomājam tikai lidostu Rīga. Tas ir moto, kas apliecina, ka Mārupe ir laba izvēle gan jebkāda veida biznesam, gan lieliska vieta dzīvošanai un atpūtai,» uzsver Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs.

- Pierīgas pašvaldības tiek uzskatītas par ļoti bagātām, tāpēc varot tikt galā ar savām problēmām pašas. Kāda ir reālā situācija?

- Nekā iepriecinoša nav - šā gada budžeta ieņēmumi plānoti 24 miljonu apmērā, izdevumi 35 miljonu apmērā. Starpību aizpilda iepriekšējos gados uzkrātie līdzekļi un aizņēmumi Valsts kasē. Atzīmēšu, ka iestāžu uzturēšanai, tostarp izglītības sistēmai, tiek novirzīti 60% no kopējā budžeta. Ik gadu pieaug maksājums pašvaldību izlīdzināšanas fondā - šogad tie ir jau 4,7 miljoni eiro, bet nākamgad jau tuvu sešiem miljoniem. Faktiski sanāk, ka tik, cik mēs iemaksājam pašvaldību izlīdzināšanas fondā, tik vēlāk esam spiesti aizņemties Valsts kasē, jo līdzekļu attīstībai, tajā skaitā ceļu un ielu rekonstrukcijai, ES projektu līdzfinansēšanai, izglītības iestāžu attīstībai un citiem mērķiem, mums vairs nav.

- Kuri ir nozīmīgākie projekti, ko ar ES fondu atbalstu plānots realizēt šajā finanšu plānošanas periodā?

- Vislielākais Mārupes projekts ir saistīts ar ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstību - kopumā šiem mērķiem paredzētas investīcijas 16 miljonu eiro apjomā. Tāpat mums ir pieejams finansējums, kas paredzēts uzņēmējdarbības vides attīstībai. Kopumā Mārupe šāda veida projektos plāno apgūt 1,5 miljonus eiro. Ap 200 tūkstošiem plānojam apgūt no izglītības iestāžu siltināšanas programmā pieejamajiem līdzekļiem, kā arī tiks realizēti vairāki mazie projektiņi, kas uzlabos publisko pakalpojumu pieejamību.

Apmēram miljons eiro plānojam piesaistīt no programmas, kas paredz finansējumu mācību vides uzlabošanai - iecerēta ir Mārupes vidusskolas stadiona rekonstrukcija un jauna skolas korpusa būvniecība savu laiku jau nokalpojušās skolas ēkas vietā.

- Tuvojoties jaunajam mācību gadam, daudzās pašvaldībās aktualizējas izglītības iestāžu jautājums - kur likt lielos bērnus, kur mazos. Kāda situācija šajā jautājumā ir Mārupē, kur ik gadu pieaug iedzīvotāju skaits?

- Pie mums tiešām ik gadu palielinās iedzīvotāju skaits - tostarp ienāk jaunās ģimenes un dzimst bērni. Īpaši priecājamies, ka palielinās daudzbērnu ģimeņu skaits. Esam lepni, ka ģimenes izvēlas laist bērnus ne tikai Mārupes pirmsskolas izglītības iestādēs, bet arī vidusskolā.

Runājot par mazo bērnu pieskatīšanu, atzīmēšu, ka Mārupē attīstās aukļu dienests - šobrīd 81 aukle pieskata 140 bērnu. Par viena bērna pieskatīšanu pašvaldība no savas puses piešķir finansējumu 188 eiro mēnesī. Vienlaikus aktīvi sadarbojamies ar vairāk nekā 50 privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, kuras realizē bērnu apmācības programmu no pusotra līdz sešu gadu vecumam. Par katru bērniņu pašvaldība maksā 206 eiro mēnesī - tas ir tieši tikpat, cik izmaksā vidēji bērna uzturēšana pašvaldības bērnudārzā. Diemžēl ar 1. jūniju valsts no savas līdzatbildības ir atteikusies un bērnu uzturēšanos bērnudārzos ir atstājusi pašvaldības un vecāku ziņā. Līdz ar to šis jautājums visās Pierīgas pašvaldībās ir saasinājies. Lai nodrošinātu pēc iespējas vairāk bērniem iespēju apmeklēt pašvaldības bērnudārzus, šogad atveram jaunu bērnudārzu Mārzemīte ar 280 vietām.

Atzīmēšu, ka arī pagājušajā gadā, rekonstruējot jaunbūvi, atvērām bērnudārzu ar 95 vietām. Taču ar visu to bērnu ir vairāk, nekā spējam nodrošināt vietas bērnudārzos. Kopumā Mārupes novadā ārpus ģimenes tiek pieskatīti un izglītoti vairāk nekā divi tūkstoši pirmsskolas vecuma bērnu. No viņiem 1155 bērni mācās mūsu pašvaldības bērnudārzos, 780 bērnu apmeklē privātos bērnudārzus, 140 uzturas pie auklēm, bet pārējie citu pašvaldību bērnudārzos.

Esam tikušies gan ar izglītības ministru, gan finanšu ministru un lūguši, lai valsts palīdz attīstīt izglītības iestāžu infrastruktūru atbilstoši pieaugošajam bērnu skaitam, jo vietu pietrūkst ne tikai bērnudārzos, bet arī skolās. Jauna skola nepieciešama gan Ādažos, gan Mārupē un, iespējams, vēl kādā Pierīgas pašvaldībā. Ļoti ceram, ka valdība sapratīs situācijas nopietnību un atradīs iespēju līdzfinansēt jaunu izglītības iestāžu būvniecību. Ja netiks būvēta jauna skola, tuvākajos gados nāksies mācības organizēt divās maiņās. Arī šogad Mārupē tiks atvērtas 13 pirmās klases - katrā klasē 25 bērni. Jāņem vērā, ka jaunajās higiēnas prasībās paredzēta lielāka telpa vienam bērnam, kas nozīmē, ka esošajās klašu telpās vairs nevarēs mācīties 25, bet gan tikai 20 bērnu. Tas nozīmē, ka vajadzēs vēl vairāk telpu.

Uzskatu, ka valstij ir jārada izglītības attīstības koncepcija un jāparedz investīcijas arī izglītības sistēmas sakārtošanā.

- Pierīgas skolām raksturīgi, ka vidusskolas vecuma bērni izvēlas mācības Rīgas skolās. Kā ir Mārupē?

- Mēs priecājamies, ka ar dažādām metodēm esam motivējuši arī vidusskolas klašu audzēkņus palikt Mārupes vidusskolā. Nenoliedzami, ka primārā ir izglītības kvalitāte, bet svarīga ir arī interešu izglītības pieejamība un profesionālās ievirzes mācību programmas. Mūsu ekonomikas novirziena klašu audzēkņi un pasniedzēji ir starp labākajiem valstī. Vienlaikus labākie vidusskolēni, kuriem vidējā atzīme ir 8 balles un vairāk, ik mēnesi saņem stipendiju no 30 līdz 50 eiro apmērā. Tāpat, skolu beidzot, sakām paldies gan labākajiem audzēkņiem, gan viņu vecākiem. Par mazajiem Mārupes novada iedzīvotājiem mēs rūpējamies jau kopš piedzimšanas - mazuļiem, kurus vecāki reģistrē mūsu dzimtsarakstu nodaļā, dāvinām nelielu, simbolisku dāvaniņu - Mārupes senioru darinātas zeķītes. Pagājušajā gadā iedibinājām jauku tradīciju - godināt jaunās ģimenes, jaundzimušajiem pasniedzot īpaši izgatavotu monētu «Esmu mazais mārupietis».

- Mārupē palielinās iedzīvotāju skaits. Vai viņi šeit jūtas kā mājās? Vai pašvaldība jūt iedzīvotāju ieinteresētību novada attīstībā?

- Mēs darām visu iespējamo, lai viņi šeit justos kā mājās, lai dzītu saknes un audzinātu bērnus. Mārupes novadā ir deklarēti nu jau 18 tūkstoši, taču reāli dzīvo daudz vairāk - lēšam, ka ap 20 tūkstošiem. Mēs vēlamies uzzināt, kā viņi šeit jūtas un ko viņi gaida no pašvaldības, tāpēc pašvaldībā izveidotas vairākas konsultatīvās padomes, kuras darbojas roku rokā ar iedzīvotājiem. Konsultatīvās padomes izveidotas izglītības, sporta un aktīvās atpūtas, tūrisma, uzņēmējdarbības atbalsta, mārketinga, kultūrvides un labiekārtošanas jautājumos. Iedzīvotāji var vērsties jebkurā no šīm padomēm un izteikt savus novērojumus vai priekšlikumus viena vai cita jautājuma sakārtošanā, kas uzlabotu kopējo dzīves vidi Mārupes novadā. Iedzīvotāji jau izteikuši vairākus interesantus priekšlikumus, ko, turpinot attīstību, pašvaldība noteikti ņems vērā. Patīkami, ka iedzīvotāji vēlas sevi identificēt ar Mārupi.

Pamats uzņēmējdarbības padomei ir mūsu uzņēmēju biedrība, kas aktīvi darbojas jau vairākus gadus. Atzīmēšu, ka uzņēmēju biedrībai ir ļoti laba sadarbība ar Mārupes vidusskolu - tiek organizēti gan konkursi, apbalvojot labākos skolēnu mācību uzņēmumus, gan, uzņēmējiem daloties ar savu pieredzi, papildināta ekonomikas stundu mācību programma.

- Vai Mārupē ir iespējams attīstīt arī tūrisma nozari?

- Jā, tā kā lielu daļu Mārupes novada teritorijas aizņem purvi, mēs veicām izpēti, kā izstrādātos kūdras laukus varētu pārvērst par tūrisma objektu. Speciālisti secināja, ka izsmeltajās kūdras bedrēs var ieraudzīt, kā veidojas jauna ekosistēma, kā arī iepazīt purvāja dabisko vidi. Ieplānots izveidot purva takas, iespējams, arī izbūvēt veloceliņus un izveidot aktīvās atpūtas vietu unikālā vidē. Arī šā jautājuma apspriešanā aktīvi iesaistās iedzīvotāji un tūrisma uzņēmēji. Izstrādājot novada tūrisma attīstības stratēģiju, secināts, ka Mārupes novads ir unikāls ar tā aviācijas tūrisma objektu skaitu. Šeit iespējams apskatīt gan militārās, gan civilās aviācijas objektus, iepazīstot nozari no vēsturiskā aspekta un mūsdienām. Novadā ir plašs aktīvās atpūtas piedāvājums, tajā skaitā tādi unikāli tūrisma objekti kā vecākais golfa laukums Latvijā Viesturi, lielākais kabeļu veikborda parks Marupe Wake park, Baltijā garākā slēgtā tipa 100 m šautuve, kā arī viena no retajām vietām Latvijā, kur vienlaikus izjādē ar zirgiem var doties līdz pat 15 cilvēku.

- Ko jūs varētu teikt par saviem ļaudīm - kādi viņi ir?

- Mārupē ir ļoti augsts iedzīvotāju intelektuālais potenciāls, cilvēki ar ambicioziem mērķiem. Mēs ar to tiešām lepojamies! Tāpēc no savas puses vēlamies radīt lielisku dzīves vidi un sakām paldies tiem iedzīvotājiem, kuri nāk ar savām idejām un priekšlikumiem, lai Mārupe vienmēr būtu vieta, kur atgriezties un justies drošībā un komfortā. Mūsu centienus papildina arī privātie investori, kuri šeit saskata labas biznesa perspektīvas, tostarp dibinot privātās skolas, būvējot tenisa kortus, un gaidām arī peldbaseinu. No savas puses pašvaldība iespēju robežās finansē bērnu un jauniešu brīvā laika pavadīšanu privātajā sporta infrastruktūrā.