Ekspremjers: Pieņemt un integrēt bēgļus Eiropā ir nepareizs ceļš
Pieņemt un integrēt bēgļus Eiropā ir nepareizs ceļš, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda kādreizējais Latvijas Ministru prezidents Indulis Emsis (LZP), pēc kura domām, šādi uzskati ir lielai daļai Eiropas iedzīvotāju, ko parādījis "Brexit" referendums Lielbritānijā.
Emsis ir priecīgs par to, ko Eiropas Savienība (ES) Latvijai ir spējusi dot, taču vienlaikus ar bažām raugās uz ES nākotni, jo netic, ka kara bēgļi jebkad spēs integrēties Eiropas sabiedrībā.
"Mana vīzija un sapņi par Latvijas dalību ES ir pilnībā īstenojušies," atzīst kādreizējais premjers, "pozitīvās lietas, ko mēs gaidījām, - atvērtas robežas, iespēja ceļot, iespēja norēķināties vienotā valūtā un būt piederīgiem Eiropas tautu saimei - tas ir piepildījies. Iestājoties ES, mēs cīnījāmies, lai valstu uzliktās barjeras cilvēku iespējai braukt strādāt uz citām ES dalībvalstīm tiktu ātrāk noņemtas. Varbūt tagad mēs gribētu, lai šīs barjeras būtu daļēji saglabātas, jo no Latvijas aizbrauca ļoti daudz cilvēku. Bet tā ir brīvība, un brīvībai ir sava cena - tā ir strādāšanas un dzīvošanas vietas brīva izvēle. To nevar mainīt ar regulējumu, to var panākt tikai ar dzīves līmeņa kāpumu, kas radītu apstākļus, lai aizbraukušie vēlētos atgriezties."
Finansiālie atbalsta mehānismi no ES Latvijai palīdzēja un palīdz izdzīvot. ES fondu līdzekļi ir nepieciešami, lai izvairītos no tautsaimniecības stagnācijas, tie palīdz izlīdzināt dzīves līmeni ar citām ES valstīm, izteicās bijušais politiķis.
"Ja mēs paši būtu sava likteņa noteicēji, iespējams, vides lietu sakārtošanai un dabas aizsardzībai Latvijā tiktu atvēlēts daudz mazāk līdzekļu, jo mums liktos, ka daži citi dzīves sektori ir svarīgāki. Aptaujās redzam, ka dabas aizsardzība cilvēkiem ir diezgan zema prioritāte. Tagad, kad Eiropas valstis ir izgājušas cauri tirgus ekonomikas attīstības skarbajam posmam, cilvēki saprot, cik svarīga ir vides aizsardzība. Līdz ar to arī mēs Latvijā dzīvojam šādā eiropeiskā izpratnē par vides sakopšanas nepieciešamību, un, manuprāt, tas ir ļoti labi. Vides tīrība, dzīves kvalitāte Latvijā ir pietiekami augsta, un mūsu pienākums ir to saglabāt tādu arī nākotnē. Šādi piespiedu mehānismi, ko, iespējams, mēs paši nebūtu izvēlējušies, mūs tomēr virza pareizā virzienā," ES pozitīvo devumu raksturoja Emsis.
"Mēs esam līdzatbildīgi arī par negatīvajām lietām ES, piemēram, par bēgļu uzņemšanas kvotām," uzsvēra Emsis, "piedaloties ES politikā, Latvija kļūst līdzatbildīga par šiem procesiem. Mēs nevaram aizbildināties ar to, ka esam mazi, nenozīmīgi, ka mūsos jau neviens neklausās. Tā gluži nav. Ja mēs piedalāmies globālajos procesos, karadarbībā citu valstu teritorijā, mums jārēķinās arī ar sekām. Tā ir sliktā ziņa, ko mums ir atnesusi dalība ES."
Taujāts, vai Latvijā nevar rasties problēmas saistībā ar to, ka bēgļi šeit nespēs atrast darbu un mājokli, Emsis atbildēja, ka tāda iespēja pastāv un tas esot redzams Rietumeiropā, kurp bēgļu straume ir senāka un plašāka. "Vācijā ir būtiski pieaudzis dzīvokļu aplaupīšanu skaits. Tas nozīmē, ka arī bagātajās valstīs bēgļu "nasta" kļūst ļoti smaga, un ar naudu vien to atrisināt nevarēs. Tāpēc kaut kādā mērā ir pat labi, ka ir šis "Brexit" referenduma satricinājums. Tagad ir pieņemts Vācijas un Francijas ārlietu ministru kopīgs paziņojums, kurā viņi pasaka to, ko Eiropas austrumu un centrālās daļas mazās valstis centās darīt zināmu jau sen, - ka ES vadības izraudzītais ceļš ir nepareizs. Es ceru, ka tagad ES politika mainīsies. Bēgļu problēma ir atrisināma nevis Eiropā, uz kuru viņi ir atbēguši, bet gan tikai un vienīgi tur, kur šie nemieri izcēlušies. ES un ASV ir jābūt tik stiprām un jāspēj to izdarīt. Un ir jābūt politiskajai gribai to izdarīt."
"Nav ko cerēt, ka mēs spēsim pieņemt un integrēt bēgļus, sekmīgi radīt viņiem jaunu dzīves vidi Eiropā. To var izdarīt politiski un ekonomiski, bet tas ir nepareizs ceļš. Tas ir ceļš uz sabrukumu, kā jau ir aizgājušas bojā lielas impērijas un lielas kultūras. Tā sagruva Senās Grieķijas un Senās Romas kultūras, tā var sagrūt arī ES kultūra. Labi, ka daudzas Centrāleiropas valstis to apzinās, tās ir viedākas," izteicās Emsis.
Bijušais premjers atzina, ka viņu uztrauc bēgļu situācija Rietumeiropā. "Es uztraucos, ka mūs noraus dibenā ne jau bēgļi Latvijā, bet bēgļi Vācijā, Francijā un citās bagātajās Rietumeiropas valstīs. Bēgļi var sagraut Eiropas kodolu, tās dzīvotspēju. Mēs pievienojāmies gudrai un stiprai valstu savienībai, kas bija prognozējama un attīstību nodrošinoša. Tagad, iespējams, redzēsim, kā ES kļūst arvien vājāka un vājāka, Eiropa irst pa vīlēm. Tas ir tas, kas mani uztrauc," teica Emsis.
Pēc Emša domām, Latvijā bēgļi nepaliks, jo, saņēmuši kādu patvēruma meklētāja statusu un ceļošanai derīgu dokumentu, viņi dosies uz Rietumeiropu vai Skandināviju. "Viņu mērķis nav strādāt, integrēties Latvijas sabiedrībā un saņemt naudu par savu darbu. Tāds mērķis ir vjetnamiešiem, ķīniešiem, indiešiem un vēl dažām grupām cilvēku, kuri ir ārkārtīgi strādīgi un var izkonkurēt mūsu mazāk čaklos iedzīvotājus. Bet tiem cilvēkiem, kas bēg no karadarbības pārņemtajiem reģioniem, ir pilnīgi cita mentalitāte un domāšana. Viņi nāk, lai mainītu Eiropas valstu tradīcijas, lai pārveidotu tās pa savam. Tas ir tas, kas mani satrauc. (..) Jaunās mītnes zemes valoda un kultūra viņus neinteresē. Tas grauj sabiedrības pamatus," ir pārliecināts Emsis.