Neskatoties uz pērn komercbanku sektora ciestajiem vairāk nekā 700 miljonu latu lielajiem zaudējumiem, 13 komercbankas šogad plāno maksāt prēmijas par pagājušā gada labajiem rezultātiem, vēsta LTV raidījums ''De facto'', atsaucoties uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) veiktā banku atalgojuma apkopojuma rezultātiem.
FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece raidījumam klāstīja, ka banku uzraugi pārbaudījuši 20 Latvijas komercbanku atalgojumus. Par pagājušā gada labajiem rezultātiem prēmijas šogad plānojot izmaksāt 13 bankas. Līdz šim brīdim vēl neviena bankas prēmijas gan neesot maksājusi. Komisija neatklāj, vai prēmijas plānotas bankās, kas pērn cietušas zaudējumus. Tomēr tagad tām bankām, kuras no prēmijām neatteiksies, esot jārēķinās ar pastiprinātu uzraudzību. Pēc prēmiju izmaksas tikšot vērtēts, vai tās atbilst reālajai finanšu situācijai bankā.
"Ja prēmijas nebūs samērīgās, mēs iespējams pārskatīsim kapitāla palielināšanās prasības un nepieciešamības gadījumā būs jālūdz bankai palielināt kapitālu," sacīja Dravniece.
''De facto'' arī norāda, ka komercbanku sektora pārstāvji pagājušogad bija vieni no dedzīgākajiem viedokļu paudējiem, aicinot strauji un ļoti cieši savilkt jostas valsts pārvaldē strādājošajiem. Tomēr, kā noprotams no banku uzraugu teiktā, baņķieru atalgojuma apkopojums parāda arī ne visai patīkamas iezīmes komercsektorā. Tāpat kā valsts – arī bankas, sekojot pieprasījumam, piekopušas "gāzi grīdā'' politiku, dāsni prēmējot tās īstenotājus.
Dravniece klāstīja, ka "prēmijas lielākoties līdz šim ir tikušas izmaksātas, balstoties uz īstermiņa rezultātiem, uz apjomu, apgrozījumu, bet ne uz ilgtermiņa rezultātiem un ne uz aktīvu kvalitāti."
Iepriekš "De facto" jau ziņoja, ka vairākus desmitus tūkstošus latu un atsevišķos gadījumos pat 100 000 latu lielus bonusus baņķieri saņēmuši vēl pērn.
Tikmēr centieni ierobežot baņķieru prēmijas jau izpelnījušies asu reakciju no baņķieru pārstāvju puses – komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons pat nosaucis to par nejēdzīgu runāšanu, jo ''prēmijas modernajā atalgojuma sistēmā ir instruments pie algas". Taču pašu komercbanku vidū ideja piesaistīt baņķieru atalgojumu ilgtermiņa mērķiem uztverta salīdzinoši pozitīvi, jo līdz šim nesamērības sektorā esot bijušas vērojamas. Un stingrāka kontrole ļaušot novērst iespēju darbiniekus mudināt rīkoties bezatbildīgi ar pārāk agresīvām un nesabalansētām prēmiju shēmām.