Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzdevis atjaunot līgumus ar divām firmām – SIA ''Profesionālās izglītības, tālākizglītības un eksaminācijas centrs'' un SIA ''Austrumvidzeme" – par bezdarbnieku apmācību programmu īstenošanu, lai gan šīs firmas bija zaudējušas Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) uzticību, tā šovakar ziņo Latvijas televīzijas raidījums ''De facto".
Mežmalas vidusskola Jūrmalā pirms gada bija pieteikta kā viena no adresēm, kur SIA ''Profesionālās izglītības, tālākizglītības un eksaminācijas centrs" (PITEC), kā arī SIA ''Austrumvidzeme'' varētu veikt bezdarbnieku apmācību.
Firmu piedāvājumos bija norādīts, ka šeit mācītu atslēdzniekus, celtniekus, galdniekus, namdarus un citu profesiju pārstāvjus. Interesanti, ka vēl līdz šim brīdim direktore neko par šāda veida plāniem savā skolā nebija pat dzirdējusi. Direktore Tamāra Milovidova ''De facto'' apliecina, ka firma nav informējusi par šādiem nolūkiem un nekādi nodomu protokoli nav noslēgti.
''De facto'' izpētījis, ka šī, tāpat kā citas PITEC un ''Austrumvidzeme" uzrādītās adreses, norādītas kā pilnībā pielāgotas invalīdiem, kas konkursā devis papildu punktus. Tomēr Mežmalas skolā invalīds pats saviem spēkiem nevar iekļūt. Viņam būtu jācer uz PITEC demonstrēto pacēlāju un cilvēku, kurš to stūrē. Savukārt adresē Kanālu ielā 5, Jūrmalā, kur redzama privātmāja, bet dārza dziļumā – jaunceltne, PITEC bija pieteicis apmācīt, piemēram, apdares darbu strādniekus un bruģētājus. Firmas valdes priekšsēdētājs Ģirts Veigners apliecina, ka viņiem ir ķēdes robots ratu pacelšanai, bet NVA to neesot ņēmusi vērā. Savukārt ''materiāltehniskais nodrošinājums man var atrasties noliktavā, tam nav visu laiku jāatrodas vienā konkrētā vietā,'' raidījumam "De facto'' saka Ģirts Veigners.
Konkurss bija ļoti apjomīgs – tajā firmas cīnījās par saviem gabaliem astoņus miljonus latu vērtā pīrāgā. Jau pēc līgumu noslēgšanas nejauši atklājās viena neatbilstība, kas rosināja sākt plašu vispārēju pieteikto apmācību vietu pārbaudi.
NVA Rīgas reģionālās filiāles vadītāja Vija Račinska skaidro: ''Iepirkuma dokumentos bija norādīts, ka materiāli tehniskajai bāzei bija jābūt jau tad, kad slēdz konkrētos apmācību līgumus, kad slēdz jau par apmācībām, tad kontrolē vēlreiz, tā ir dubulta kontrole.''
Nodarbinātības aģentūra secināja, ka PITEC un SIA ''Austrumvidzeme'' materiāli tehniskais nodrošinājums nav bijis aptuveni pusē no piedāvātajām programmām, SIA ''Buts" un pārējām firmām – līdz desmit procentiem. Līgumus aģentūra nolēma lauzt tikai ar PITEC un "Austrumvidzemi". Uz ''De facto" jautājumu – bija vai nebija pārkāpumi, Veigners atbild visai tēlaini: ''Dzīvē nav tikai melns un balts, ir krāsains un, kas vienam ir zaļš, otram - sarkans un, ja nosaucam viņu par daltoniķi, tas vēl nenozīmē, ka viņš redz nepareizi.''
Tomēr neraugoties uz to, ka šīs firmas bija zaudējušas aģentūras uzticību, tās joprojām turpina sniegt savus pakalpojumus. Tas panākts ar labklājības ministra rīkojumu, atjaunot līgumus gan ar ''Austrumvidzemi'', gan ar PITEC. Abu firmu īpašniekus saista arī tuvas radniecīgas saites.
Augulis notikušo sauc par konkurences cīņu, kad kompānijām rodas pretenzijas vienai pret otru: ''Ar manu parakstu tika uzdots NVA atjaunot līgumus, jo mēs uzskatījām, ka nav pietiekami pamatotas tā brīža laušanas iespējas''.
Labklājības ministrija vērtēja tikai juridiskos aspektus, to, kā tika pieņemti lēmumi, kā traktēt iepirkuma nolikumu un līdzīgus jautājumus. Uzdevums - pēc būtības izvētīt firmu apmācību piedāvājumus - nebija. To apliecina arī Augulis: "Netika uzdots veikt atkārtotas pārbaudes, un pēc tam par kaut ko ziņot. Bet to darīt pastāvīgi, kontrolēt visas apmācību vietas.''
Neraugoties uz aģentūras iebildumiem, līgumus atjaunoja. Pēdējā pusgada laikā Rīgā PITEC vairāk nekā 27 reizes lūdzis apstiprinājumu telpu maiņai apmācību grupām, bet no 30 grupām atteikusies vispār. ''Šis moments, ka tik daudz mainītas telpas, apliecina, ka pirmais piedāvājums nebija ideālā kārtībā, tik daudz maiņām nevajadzēja būt,'' raidījumam stāsta NVA Rīgas reģiona filiāles vadītāja Račinska.
Tikmēr Labklājības ministrijas jurists Māris Knoks ''De facto'' apliecina – iepirkumam bija dažādi traktējams nolikums, kas ļāva visām firmām blefot savā piedāvājumā un tādējādi cerēt uz lielāku tirgus daļu. Viņš atzīst – vislabāk būtu sludināt jaunu iepirkumu, bet tas savukārt kavētu Eiropas fondu naudas apguvi.
Strīdīgais kumoss patiešām bijis vērtīgs. Pēc līguma atjaunošanas PITEC par bezdarbnieku apmācīšanu līdz šim jau samaksāts 1 479 503 lati, bet "Austrumvidzemei'' – 536 598 lati. Līgums turpināsies līdz šā gada beigām. Pavisam tā īstenošanas tiesības ieguva vairāk nekā 30 firmas.