Rosina ierobežot amatpersonu uzkrātās skaidrās naudas apmēru

© f64/ Lauris Aizupietis

Finanšu ministrija (FM) saskaņošanai nodevusi grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, rosina ierobežot amatpersonu iespējas uzkrāt skaidru naudu lielā apmērā.

Likumprojektā precizēts regulējums amatpersonām attiecībā uz skaidras un bezskaidras naudas uzkrājuma deklarēšanu, kā arī noteikts liegums uzkrāt skaidru naudu, kas pārsniedz noteiktu slieksni. Tiesa FM publicētajā uzziņā nav minēts šis slieksnis.

Tāpat FM rosina ar grozījumiem likumā uzlikt par pienākumu valsts amatpersonai deklarācijā norādīt arī personu, ar kuru tai ir kopīga saimniecība, proti, nav noslēgta laulība, bet personas dzīvo kopā.

Ministrija atzīts, ka likumprojekta mērķis ir veicināt sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai, kā arī ierobežot valsts amatpersonu iespējas, pildot dienesta pienākumus, gūt personisku labumu.

Likumā arī tiks noteikts precīzs atbildības un pienākumu sadalījums par amatpersonu deklarācijās iekļauto ziņu patiesuma pārbaudēm starp Valsts ieņēmumu dienestu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un citam iestādēm.

LETA jau ziņoja, ka Tieslietu ministrija (TM) plāno rosināt virkni priekšlikumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un amatnoziegumu novēršanai, tai skaitā noteikt ierobežojumu valsts amatpersonām glabāt skaidrā naudā finanšu līdzekļus, kuru summa pārsniedz 15 000 eiro.

Kā aģentūru LETA informēja tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) preses sekretārs Andris Vitenburgs, TM ir septiņi konkrēti priekšlikumi.

Papildus jau minētajam TM rosinās noteikt, ka jebkādam darījumam ar nekustamo īpašumu turpmāk būs obligāta notariālā forma.

Tāpat plānots noteikt pienākumu zvērinātam notāram ziņot gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par skaidrās naudas darījumiem, kas lielāki par 15 000 eiro.

Ministrija arī rosinās noteikt zvērinātam notāram pienākumu veikt mantojumā esošo finanšu līdzekļu pastāvēšanas realitātē pārbaudi, ja šādi līdzekļi ir lielāki par 15 000 eiro. Lai šādu līdzekļu pierādīšanu realitātē īstenotu, konkrētie finanšu līdzekļi mantiniekam būs jāiemaksā notāra glabājuma kontā Valsts kasē.

Lai novērstu fiktīvus saistību līgumus, TM vēlas noteikt obligāto notariālo formu attiecībā uz aizdevuma līgumiem, dāvinājuma līgumiem, vienošanos par uzturlīdzekļiem un vekseļiem, ja to summa skaidrā naudā pārsniedz 3000 eiro. Ja šie darījumi ir bezskaidrā naudā, tad notariālā forma nav obligāta.

Attiecībā uz privātajiem testamentiem TM rosinās ieteikumu zvērinātam notāram visos privāto testamentu gadījumos mantinieku pieteikšanās termiņu noteikt kā maksimālo, proti, vien gadu. Šobrīd likums paredz šo termiņu no trīs līdz gadam.

Savukārt attiecībā uz privāto testamentu atzīšanu par spēkā esošiem TM rosinās noteikt, ka privātais testaments ir atzīstams par spēkā esošu pie zvērināta notāra, ja tas ir iesniegts ne vēlāk kā gada laikā no tā parakstīšanas brīža.

Latvijā

Satiksmes ministrija (SM) ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016.gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels, teikts dzelzceļa projekta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā, kura vienlaikus aicina izveidot Saeimas apakškomisiju, kas uzraudzīs projekta ieviešanu.

Svarīgākais