No "Daesh" bēgušai irākiešu ģimenei bēgļu statusu Latvijā nepiešķir

Attēlam ir ilustratīva nozīme © F64

Administratīvā rajona tiesa noraidīja kādas irākiešu ģimenes pieteikumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.

Kā aģentūra LETA noskaidroja tiesā, tā nekonstatēja līdzpieteicēju atbilstību obligātajam kritērijam bēgļa statusa piešķiršanai, tā kā līdzpieteicēji nenorādīja, ka savā valstī būtu saskārušies ar vajāšanu saistībā ar viņu rasi, reliģiju, tautību, politiskajiem uzskatiem vai piederību pie noteiktas sociālās grupas.

Līdz ar to atteikts piešķirt bēgļa statusu.

Izvērtējot kritērijus alternatīvā statusa piešķiršanai, tiesa izpētīja izcelsmes valsts informācijas avotus par Irāku. Mahmuras pilsēta pašreiz jāuzskata par tā saukto strīdus teritoriju. Ievērojot lielo skaitu izceļotāju, kas pametuši strīdus teritorijas, un tajās pastāvošo nestabilo drošības situāciju, kā arī to, ka vietās, kuras kontrolē "Islāma valsts", pret civiliedzīvotājiem plaši tiek izvērsta vardarbība, ir pamats uzskatīt, ka līdzpieteicēju atgriešanās Mahmurā pakļautu viņus smaga kaitējuma riskam Patvēruma likuma izpratnē.

Taču tiesa kā galveno apstākli smaga kaitējuma briesmu izvērtējumam ņēma vērā līdzpieteicēju norādīto, ka gadu pirms izceļošanas dzīvojuši Erbilas pilsētā. Tiesa konstatēja, ka Erbilas province pašreiz uzskatāma par relatīvi drošu un stabilu apgabalu Irākas Kurdistānas reģionā un varas iestādes pārvalda situāciju, nepieļaujot vardarbības izplešanos. Tādējādi tiesai nav pamata uzskatīt, ka līdzpieteicēji, atgriežoties savā izcelsmes valstī, varētu tikt pakļauti smagam kaitējumam plaši izplatītas vardarbības bruņotu konfliktu dēļ.

Izvērtējot, vai nepilngadīgo līdzpieteicēju atgriešanās izcelsmes valstī neapdraudēs viņu izdzīvošanu un normālu attīstību, tiesa konstatēja, ka Erbilas provincē nepastāv ārkārtas stāvoklis. Tika ņemts vērā arī tas, ka līdzpieteicēju ģimene pēc pārcelšanās no Mahmuras uz Erbilu spēja tur dzīvot un uzturēties, kā arī iegūt iztikas līdzekļus. Ņemot vērā minēto, tiesa atteica līdzpieteicējiem piešķirt arī alternatīvo statusu.

Tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Kā ziņots, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) šopavasar atteikusies piešķirt bēgļa vai alternatīvā statusu vīrietim, viņa sievai un divām bērnudārza vecuma atvasēm. 8.jūlijā notika tiesas sēde šajā lietā, kas iesākās ar ģimenes galvas paskaidrojumu sniegšanu. Jaunā vīrieša pirmie vārdi tiesas sastāvam bija: "Paldies, ka atļāvāt man šeit atrasties." Ģimene pārvalda kurdu valodu, tāpēc viņu teiktais tika tulkots. Kā tulks palīdzēja kāds cits jau Latvijā patvērumu saņēmis vīrietis.

Ģimenes galva pastāstīja, ka ģimene dzīvojusi Kurdistānas reģiona pilsētā Mahmurā. 2014.gada 7.augustā ģimene, piecas dienas pirms pilsētu pārņēma teroristu grupējums "Daesh", devās prom. Vīrietis apgalvoja, ka pilsētā cilvēki pazuduši un tikuši nozagti, tostarp bērni, tāpat notikuši pašnāvnieku uzbrukumi.

Lai arī nedaudz vēlāk Mahmuru savā kontrolē pārņēma Irākas kurdu zemessardze Pešmerga, ģimene pārcēlās uz citu Kurdistānas reģiona pilsētu Erbīlu, kur uzturējās līdz 2015.gada oktobrim. Mahmurā ģimene neatgriezās, jo baidījušies braukt atpakaļ tāpēc, ka dzirdējusi par karadarbību - raķešu uzbrukumiem un ķīmiskajiem ieročiem. Arī Mahmūrā palikušie draugi ieteikuši neatgriezties, tiesā stāstīja vīrietis.

Tiesas vaicāts, vai vīrietis mēģinājis atrast patvērumu citā Kurdistānas daļā, pieteicējs atbildēja: "Es domāju, skatījos, taču redzēju, ka visās pilsētās ir problēmas." Tāpat viņš dzirdējis, ka aizturēti cilvēki, kas gribējuši kļūt par pašnāvniekiem.

LETA jau ziņoja, ka daļa Latvijā nokļuvušie patvēruma meklētāji ik pa laikam tiesā pārsūdz PMLP lēmumus par atteikumu piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu. Tiesāšanās norit ar mainīgām sekmēm. Tā pērn septembra beigās Administratīvā rajona tiesa, pretēji PMLP lēmumam, apmierinājusi kādas ģimenes no Irākas pieteikumu par patvēruma piešķiršanu Latvijā. Šo ģimeni veido vīrietis, sieviete un divi viņu nepilngadīgie bērni.

Svarīgākais