Valdība grasās aplaimot uzņēmējus ar jaunu nodevu – šajā reizē formālais mērķis ir sekmēt energoefektivitātes pasākumu ieviešanu un enerģijas taupīšanu.
Tiem komersantiem, kas patērē daudz elektrības, bet energoauditus un taupīšanas pasākumus neievieš, būs jāmaksā nodeva 7% apmērā no iepriekšējā mēneša elektrības rēķina jeb 6,30 eiro par katru patērēto megavatstundu. Turklāt maldīgs ir priekšstats, ka šī prasība attieksies tikai uz dažiem lieliem uzņēmumiem. Arī vidējais un mazais bizness var būt ar lielu energoietilpību. Ekonomikas ministrija, kas atbilstoši likuma deleģējumam iesniegusi noteikumu projektu apstiprināšanai valsts sekretāru sanāksmē, uzsver, ka šī ir tikai dokumenta sākotnējā versija. Nodevas apmērs iesaistīto pušu apspriešanas gaitā vēl var mainīties. Taču nevar mainīties izpratne par to, kas ir lielais elektroenerģijas patērētājs, - saskaņā ar Energoefektivitātes likumu tāds patērē vairāk nekā 500 MWh gadā. Ir veiktas arī aptuvenas aplēses, cik komersantu šī taupības jaunrade varētu skart. Kopumā tie ir 1149 lielie elektroenerģijas patērētāji, un no tiem tikai 143 ir lielie uzņēmumi. Pārējie - mazie un vidējie. Topošie Noteikumi par valsts nodevu par energoefektivitātes veicināšanu un energopārvaldības sistēmas ieviešanas kontroles nodrošināšanu viņiem piedāvās alternatīvu - vai nu maksāt ikmēneša nodevu, vai arī ieguldīt nozīmīgus līdzekļus energoefektivitātes pasākumos. Mainīt logus, apkures sistēmas, ražošanas iekārtas utt. Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts izpētījis, ka energopārvaldības sistēmas ieviešanas minimālās izmaksas uz vienu uzņēmumu ir 3500 eiro mazajam un vidējam uzņēmumam, bet lielajiem uzņēmumiem vidēji 10 000 eiro. Tātad runa ir par nozīmīgām summām. Ekonomikas ministrijas skatījumā tas būs vidēji smags slogs.
Baltmaizi veikalā katrs drīkst pirkt pēc patikšanas. Ēd un resnē, cik gribi, - tava darīšana. Arī elektrība ir prece, taču par tās pārmērīgu lietošanu patērētājs tiks pārmācīts. Kāpēc tā, Neatkarīgā vaicāja Atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes departamenta direktoram Dzintaram Kauliņam. Turpinot analoģiju, viņš skaidro: «Maizi drīkst ēst, cik gribas, bet mēs lūdzam arī aiziet uz sporta zāli pavingrot.» Energoefektivitātes pasākumi esot visu kopējās interesēs, valsts ir apņēmusies taupīt resursus, un galu galā ieguvējs būs arī pats komersants, jo ilgākā termiņā viņš pats ietaupīs. Pēc energoaudita veikšanas uzņēmumam būs jāievieš trīs iedarbīgākie pasākumi un jāatskaitās Ekonomikas ministrijai. Attiecībā uz mājsaimniecībām šāda piespiedu mehānisma ieviešana netiekot apsvērta.
Latvijas Pašvaldību savienība pret noteikumu projektu principiāli neiebilst. Padomnieks Aino Salmiņš prognozē, ka pašvaldību sektorā lielākais taupības radītais slogs varētu gulties uz siltuma ražotājiem, taču tie pretenzijas nav izteikuši. Arī citi komercuzņēmumi ar jaunajiem taupības pienākumiem, šķiet, jau samierinājušies. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes locekle Katrīna Zariņa skaidro: «Informācija uzņēmumiem par to, ka šāda energoefektivitātes nodeva tiks ieviesta, tika sniegta, jau diskutējot par Energoefektivitātes likuma prasībām, paredzot arī samērā garu tā ieviešanas posmu. Tas nozīmē, ka energoietilpīgās un lielās kompānijas apzinās, ka būs jāveic noteikti uzdevumi un pasākumi energoefektivitātes uzlabošanai, pretējā gadījumā nāksies maksāt nodevu.»
Noteikumu projektā termiņš lielajiem uzņēmumiem ir 2017. gada 1. aprīlis, pārējiem 2018. gada 1. maijs.
Ministrija arī aprēķinājusi aptuvenos nodevas ieņēmumus. 2017. gadā - pusmiljons eiro, nākamajā 2,5 miljoni, bet 2019. gadā aptuveni pusotrs miljons. Nauda nonāks speciālā energoefektivitātes fondā jaunu pasākumu īstenošanai.