Sākta pārbaude par "Datamed" personas datu apstrādes atbilstību likumam

Attēlam ir ilustratīva nozīme © F64

Datu valsts inspekcija (DVI) ir sākusi pārbaudi par medicīnas diagnostikas datu arhīva "Datamed" personas datu apstrādes atbilstību likumam un citu normatīvo aktu prasībām, aģentūra LETA noskaidroja DVI.

DVI norāda, ka tās rīcībā esošā informācija liecina, ka ārstniecības iestādes, veicot personas datu apstrādi veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, ir pārziņi Fizisko personu datu aizsardzības likuma izpratnē. Savukārt konkrētajā gadījumā "Datamed" ir personas datu operators likuma izpratnē. Līdz ar to DVI skaidro, ka saskaņā ar likumu par personas datu apstrādi atbildīgs ir pārzinis, kas gan neizslēdz civiltiesisku atbildību operatoram par nodarīto zaudējumu atlīdzību pārzinim.

DVI informē, ka līdz šim brīdim tā nav saņēmusi sūdzības vai iesniegumus par "Datamed" veikto personas datu apstrādi.

Inspekcija arī skaidro, ka pārzinim neatkarīgi no tā, vai ir fiziskā vai juridiskā persona, valsts vai pašvaldību iestāde, veicot personas datu un sensitīvo personas datu apstrādi, ir jāievēro likumā un citos personu datu aizsardzību reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Kā ziņots, Veselības ministrija (VM) lūgusi inspekcijai pārbaudīt medicīnas diagnostikas datu arhīvu "Datamed".

Par datubāzi satraukumu sociālajā tīklā "Facebook" paudis arī lietotājs Oskars Polmanis, kurš norāda, ka tagad informācija par personu medicīniskajiem izmeklējumiem ir pieejama "kādai Jūrmalā reģistrētai firmai, kura brīvi var aplūkot, kādus izmeklējumus esat veicis un vai kaut kas interesants ir atklāts". Tāpat Polmanis norāda, ka šādai savu datu nodošanai SIA "Datamed" nav piekritis, un pauž satraukumu, ka šādu informāciju iespējams izmantot arī ļaunprātīgi.

Kā aģentūru LETA informēja "Datamed" valdes loceklis Normunds Ančupāns, "Datamed" ir medicīnas diagnostikas datu arhīvs, kurā medicīnas iestādes iesūta operatīvā ārstniecības procesa nodrošināšanai, aprakstīšanai, kā arī arhivācijai veiktos izmeklējumus, piemēram, asins analīžu, ultrasonogrāfijas, kardiogrammas un citus rezultātus. Vairāk nekā 50 ārstniecības iestādes Latvijā ikdienā izmanto šo pakalpojumu, kas sniedz iespēju saglabāt jebkuru digitālā veidā izveidotu izmeklējumu vai dokumentu, norāda Ančupāns.

"Vienlaikus pacienti ietaupa laiku un naudu, lai saņemtu un nogādātu izmeklējumu rezultātus citai iestādei, ģimenes ārstam, apdrošinātājam u.c., kad paša pacienta klātbūtne nav nepieciešama. Savukārt ārkārtas situāciju gadījumos, kad jāglābj pacienta veselība un dzīvība, izmeklējumus "Datamed" sistēmā medicīnas iestādes var operatīvi pārsūtīt vajadzīgajiem speciālistiem," skaidroja valdes loceklis.

Tomēr, kā savā "Facebook" ierakstā norāda Polmanis, par vēsturisku izmeklējumu apskatīšanu uzņēmums pacientam pieprasa samaksu 2,99 eiro apmērā. Uzņēmumā gan norāda, ka tad, ja izmeklējumi veikti pēdējā mēneša laikā, to piekļuve portālā ir bez maksas.

Turpinot Ančupāns norāda, ka "Datamed" darbības stūrakmens ir pakalpojumu sniegšana veselības aprūpes iestādēm, kas tiek veikta, pamatojoties uz savstarpēji noslēgtiem līgumiem, nosakot pušu atbildību, sistēmas funkcionalitāti, drošību, piekļuves tiesības un citus nosacījumus. "Mēs esam personu datu operators Fizisko personu datu aizsardzības likuma izpratnē, kurš rīkojas Latvijas veselības aprūpes iestāžu uzdevumā," skaidroja uzņēmumā.

Kā liecina informācija "Datamed" mājaslapā, uzņēmumam ir noslēgti līgumi ar aptuveni 70 slimnīcām un ārstniecības iestādēm visā Latvijā, kā arī, kā apgalvo uzņēmums, ar vairāk nekā 100 laboratorijām Krievijā, Kazahstānā un Ukrainā.

Kā liecina "Firmas.lv" pieejamā informācija, SIA "Datamed" reģistrēta Jūrmalā, un tās pamatkapitāls ir 3000 eiro. Pie uzņēmuma nozares norādīta datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras mazumtirdzniecība specializētajos veikalos, kā arī citi informācijas tehnoloģiju un datoru pakalpojumi un interneta portālu darbība. Uzņēmums pērn strādājis ar 261 093 eiro apgrozījumu un guvis 1544 eiro peļņu.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais