Ja ĀCM mājas cūkām šogad nekonstatēs, ZM aicinās atcelt pastiprinātos drošības noteikumus

© F64

Ja šajā vasarā netiks konstatēti jauni saslimšanas gadījumi mājas cūkām ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM), Zemkopības ministrija (ZM) aicinās Eiropas Komisiju atcelt patlaban Latvijā noteikto trešo jeb īpaša riska zonu, tādējādi atvieglojot cūku un cūkgaļas produktu apriti, aģentūru LETA informēja ministrijas pārstāvji.

Savukārt, ja mājas cūkām tiks konstatēti saslimšanas gadījumi ar ĀCM, ierobežojumu teritorija tiks palielināta, līdz ar to noteiktu laiku nedrīkstēs pārvietot mājlopus, visas novietnes tiks pārbaudītas, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektoriem sadarbojoties ar Valsts policiju, organizējot automašīnu pārbaudes un citus ierobežojošus pasākumus.

Kā ziņots, saistībā ar mēra skaita pieaugumu mežacūku vidū, iecerēts paplašināt pirmo, otro un trešo riska zonu. Pirmā zona nozīmē, ka šajā teritorijā nav konstatētas ar ĀCM slimas mājas cūkas un mežacūkas, tomēr šī buferzona atrodas blakus ĀCM skartajām teritorijām. Dzīvas cūkas un cūkgaļu no šīs zonas drīkst izvest, ievērojot PVD noteiktās biodrošības normas.

Par otro zonu definētas teritorijas, kurās ir konstatētas ar ĀCM slimas mežacūkas. No šīs zonas aizliegts pārvietot dzīvas mājas cūkas, savukārt cūkgaļu un mežacūku gaļu, kā arī gaļas izstrādājumus drīkst izvest, ievērojot PVD noteiktās biodrošības normas.

Savukārt par trešo riska zonu noteiktas teritorijas, kurās ir konstatētas ar ĀCM slimas mājas cūkas un mežacūkas, un no šīs teritorijas nedrīkst izvest ne dzīvas cūkas, ne cūkgaļu un tās izstrādājumus, ne arī mežacūku gaļu un tās izstrādājumus.

Pilns teritoriju apraksts atrodams PVD mājaslapā.

Tāpat ZM akcentē, ka patlaban ļoti stingri jāievēro visi biodrošības pasākumi, turklāt par to izpildi pilnībā atbildīgs ir dzīvnieku īpašnieks vai turētājs. Ja PVD konstatēs, ka īpašnieks nav ievērojis biodrošības prasības, kompensācijas par zaudējumiem ĀCM dēļ netiks izmaksātas.

Tāpat ZM atgādina, ka patlaban cūkas nedrīkst turēt āra aplokos, jānovērš to kontakts ar klaiņojošiem dzīvniekiem, kā arī cūkām nedrīkst izbarot zaļbarību, arī pagalmos pļauto zāli, termiski neapstrādātus kartupeļus, it īpaši, ja cūku novietne atrodas tuvu mežam.

Kā ziņots, mežacūku populācijā mēris šogad konstatēts 595 dzīvniekiem 55 novada 170 pagastos, kā arī divās pilsētās - Rēzeknē un Pļaviņās.

Savukārt pēdējais saslimšanas gadījums ar ĀCM mājas cūkām Latvijā konstatēts 2015.gada septembrī. Kopumā pērn ĀCM dēļ bija jāiznīcina 213 mājas cūkas, bet vēl gadu iepriekš - 564 mājas cūkas.

Jau vēstīts, ka šā gada jūnija nogalē un jūlija sākumā Lietuvā, Igaunijā un Polijā šogad pirmo reizi ĀCM konstatēts mājas cūkām, tādēļ pieaug draudi arī Latvijā.

ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite Latvijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais