Vairāk nekā 30 procenti pacientu, kuriem atklāts ļaundabīgs audzējs, nomirst pirmā gada laikā, tas nozīmē, ka šie pacienti pie ārsta vēršas novēloti, bet daudzos gadījumos, ja arī vērsušies laikus, izmeklējumus varējuši saņemt tikai pēc vairākiem mēnešiem.
Šī situācija nav mainījusies, pat ne pēc Onkoloģiskās modrības gada, kad Veselības ministrija paziņoja, ka jāievieš jauna kārtība, kā pacienti, kuriem ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, var nokļūt laikus pie ārsta un uz izmeklējumiem, lai saņemtu skaidru diagnozi un sāktu ārstēšanu.
Zaļais koridors, prioritāro pacientu rindas, desmit dienu plāns, kurā pacientam jānonāk onkologa kabinetā uz konsultāciju - to visu Latvijas iedzīvotāji dzird jau pēdējos divus gadus. Veselības ministre Anda Čakša, kam viena no prioritātēm ir onkoloģiskie pacienti, norāda, ka jau šogad tiks ieviesta jauna sistēma, kas ļaus desmit dienu laikā izmeklēt pacientu, ja ārstam būs aizdomas, ka pacients ir saslimis ar ļaundabīgu audzēju. Ar ko šī jaunieplānotā sistēma atšķirsies no tās, kāda ir pašlaik, to centās noskaidrot Neatkarīgā, jo jau kopš 2015. gada 1. janvāra spēkā ir jauns noteikums - pirmā onkologa vai hematologa kosultācija pacientam ir jānodrošina ne vēlāk kā desmit dienu laikā, kopš pacients vērsies ārstniecības iestādē.
Laikus atklāj 30%
2015. gadā reģistrēti 11 123 pacienti, kuriem pirmo reizi dzīvē uzstādīta ļaundabīga audzēja diagnoze, un tikai nelielai daļai no šiem pacientiem slimība atklāta profilaktiskajās pārbaudēs, arī tādām vēža lokalizācijām, kur notiek valsts organizētais vēža skrīnings un kur uz pārbaudēm pacienti tiek īpaši uzaicināti.
250 pacientiem slimība noteikta tikai pēc nāves.
Pēdējo gadu laiku nebūtiski mainījies uzskaitē uzņemto pacientu sadalījums pa stadijām, lai arī visi ceram, ka onkoloģisku saslimšanu vajadzētu atklāt laikus, lai veiksmīgi ārstētu. Pirmajā stadijā vēzis atklāts nepilniem 30 procentiem pacientu (diviem pacientiem vēzis atklāts nulles stadijā), liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati. Taču augsts joprojām ir pacientu īpatsvars, kuriem audzēju atklāj 3. un 4. stadijā - 16,4 un 20,5 procenti.
Pilotprojekts rudenī
Veselības ministres iecere ir maksimāli ātri nodrošināt nepieciešamos izmeklējumus pacientiem ar aizdomām par onkoloģisku saslimšanu. Pašlaik sadarbībā ar onkoloģijas un citu jomu speciālistiem Nacionālais veselības dienests strādā pie tā, lai rastu algoritmu pamata izmeklējumiem, nosakot diagnozi, piemēram, kādi izmeklējumi ir jāveic, ja ir aizdomas par plaušu vēzi, krūts vēzi un citām izplatītākajām onkoloģiskajām saslimšanām. Tas būtu skaidrs primārās aprūpes izmeklējumu plāns, un, pēc veselības ministres domām, šos izmeklējumus varētu apmaksāt virs kvotas.
Veselības ministrija plāno noteikt arī kvalitātes standartus un kritērijus, lai nebūtu nepieciešami atkārtoti izmeklējumi. Jauno sistēmu, kas ļautu desmit dienu laikā izmeklēt ikvienu pacientu, ja ārstam ir aizdomas par saslimšanu ar audzēju, varētu ieviest oktobrī.
Reiz jau redzēts sapnis?
Jau pirms vairāk nekā pusotra gada Veselības ministrija, izmisīgi cīnoties ar rindām uz izmeklējumiem un konsultācijām, lai diagnosticētu onkoloģisku saslimšanu (vai arī to izslēgtu), centās nodrošināt zaļo koridoru. Tas bija domāts kā labs plāns, lai pacienti, kuriem ir aizdomas par onkoloģisku saslimšanu, laikus nonāktu speciālistu redzeslokā, proti, ja aizdomas ir pamatotas, pacientam nekur nevienā rindā nav jāgaida. Tomēr realitātē zaļais koridors darbojās tikai atsevišķām pacientu grupām. Pašreiz notiekošais šķiet kā reiz nosapņots sapnis, jo pagājušā gada sākumā spēkā stājās jauns noteikums jeb «desmit dienu» princips, ka pacientam, kuram konstatētas pamatotas aizdomas par onkoloģisku slimību, ir tiesības desmit dienu laikā nokļūt pie onkologa. Sistēma īsti nedarbojās, jo, lai cilvēks iemantotu statusu «pacients ar pamatotām aizdomām», viņam jābūt veiktiem izmeklējumiem, bet tieši uz šiem izmeklējumiem (datortomogrāfija, ultrasonogrāfija, magnētiskā rezonanse) ir visgarākās rindas.
Veselības ministrijā Neatkarīgajai apgalvoja, ka pašreizējās ministres ideja atšķiras, jo desmit dienās būtu jānodrošina ne tikai vizīte pie onkologa, bet arī visi izmeklējumi.