Kritizētā sistēma KNAB priekšnieka meklējumiem gatava
Paša Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) radītā kārtība jauna biroja vadītāja izraudzīšanai pirmdien apstiprināta Ministru kabineta komiteju sēdē. Stīvēšanās ap jauno nolikumu paredzama 2. augustā, kad Ministru kabinetā pret to iebildīs Vienotības ministri. Domājams gan, ka viņi paliks mazākumā.
Jau jaunā nolikuma radīšanas sākumā norādīts - nav pieņemami, ka to veido pats birojs. Piemēram, sabiedrības par atklātību Delna jurists Gundars Jankovs uzskata - faktā, ka šos kritērijus izstrādā pats KNAB, ir saskatāms brāķis. «Likumā nav skaidri rakstīts, ka tas rada interešu konfliktu, bet tā ir interešu konflikta situācija,» saka eksperts. Viņa ieskatā gudram iestādes vadītājam būtu jāatsakās no šā uzdevuma izpildes, noņemot aizdomu ēnu no negodīgas konkurences, kas var rasties vadītāja atlases konkursā.
Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājs, Vienotību pārstāvošais Aleksejs Loskutovs gan skaidro, ka Saeima ir deleģējusi Ministru kabinetam izstrādāt šādus noteikumus, un forma, kā to izdarīt, esot Ministru prezidenta atbildībā. Ja valdības vadītājs uzskata, ka to var izdarīt KNAB, tad viņš tam uzticas un tā ir premjera atbildība.
Vienotības vairākums tomēr nepiekrīt A. Loskutova viedoklim, norādot, ka nolikums jāizstrādā Valsts kancelejai. Ņemot vērā, ka to paveicis birojs, esot pamats bažām, ka nolikums izstrādāts tā, lai uz atkārtotu termiņu amatā apstiprinātu esošo biroja vadītāju Jaroslavu Streļčenoku. Tāpēc valdības sēdē augusta sākumā Vienotības ministri centīsies jauno nolikumu apturēt. Ņemot vērā, ka Vienotība savā viedoklī būs mazākumā, maz ticams, ka tas viņiem izdosies.
Īpaši J. Streļčenokam pieslīpētā nolikuma versijai netic KNAB sabiedriski konsultatīvās padomes vadītājs, Juristu biedrības vadītājs Aivars Borovkovs. Taču tas nenozīmē, ka viņš ir apmierināts ar panākto rezultātu.
«Manā skatījumā tiek veidots nolikums, lai vienkārši dabūtu ķeksīšiem atbilstošu vadītāju, kas prot nevainojamā angļu valodā atskaitīties starptautiskām institūcijām, nevis kaut kas cits,» pēc komiteju sēdes saka eksperts.
Viņš, piemēram, nesaprot, kādēļ pieredze operatīvajā darbā konkursa laikā tiks novērtēta tikai ar pieciem punktiem no simta - «tas vien liecina, ka meklē tikai ķeksītim atbilstošu vadītāju». Pēc viņa domām, nav saprotama arī prasība pēc nevainojamas reputācijas, kuru A. Borovkovs uzskata par ēterisku jēdzienu. Kopumā jurists ir ļoti kritisks pret jauno nolikumu - «tur iestājās brīdis, kas sākās smadzeņu kontūzija un vairs nesapratu, kas tur notiek. Tur ir cilvēki, kam ir pieredze tikai ķeksīšu likšanā un formulu veidošanā.»
KNAB sagatavotais nolikums paredz, ka pretendents uz biroja vadītāja amatu 15 punktus varēs iegūt, ja tam ir vismaz triju gadu pieredze vadošā amatā valsts pārvaldē vai tiesībaizsardzības jomā. Savukārt maksimālais punktu skaits - desmit - tiks piešķirts, ja pretendenta padotībā esošo darbinieku skaits ir lielāks par 100.
Maksimālo punktu skaitu - desmit - varēs piešķirt, ja pretendents mērķtiecīgi definēs personiskos attīstības mērķus, ņemot vērā iestādes vai struktūrvienības attīstības mērķus.
Desmit punktus piešķirs arī tad, ja pretendents ir pierādījis spēju pieņemt nepopulārus lēmumus patstāvīgi un atbildīgi, arī paaugstināta stresa situācijās, tas ir, situācijās, kad ir bijis mēģinājums prettiesiski ietekmēt lēmuma pieņemšanas rezultātu. Tāpat augstāk vērtēs, ja kandidāts, izvērtējot riskus, spējis pieņemt lēmumu situācijās, kad nav pilnīgas informācijas.
Tikpat lielu punktu skaitu varēs iegūt, ja pretendentam ir pieredze cilvēkresursu attīstības ilgtermiņa plānošanā iestādē - ja viņš būs iniciējis, plānojis cilvēkresursu attīstību, kā arī nodrošinājis rezultatīvu un efektīvu cilvēkresursu attīstības pasākumu ieviešanu.