INFOGRAFIKS: Latvijas sportistu sniegums Olimpiādēs

© Latvijas statistika

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) apstiprinājusi 32 sportistus Latvijas komandas sastāvā Riodežaneiro olimpiskajās spēlēs.

Latvijas komanda tiks pārstāvēta 12 sporta veidos. Sastāvā iekļuvuši šādi vieglatlēti - Gunta Latiševa-Čudare 400 metru skrējienā, Jeļena Prokopčuka, Ilona Marhele, latviešu izcelsmes ASV sportiste Ariana Hilborna un Valērijs Žolnerovičs maratonā, Laura Ikauniece-Admidiņa septiņcīņā, Pauls Pujāts un Mareks Ārents kārtslēkšanā, Arnis Rumbenieks ar Agnese Pastare soļošanā, Rolands Štrobinders, Zigismunds Sirmais, Sinta Ozoliņa, Madara Palameika un arī Līna Mūze šķēpmešanā, kura gan pagājušajā nedēļā Eiropas čempionātā guva traumu, tāpēc nevarēs startēt Olimpiādē.

Olimpisko kvalifikācijas normatīvu izpildījušas četras maratona skrējējas, taču Olimpiādē var piedalīties tikai trīs sportistes, līdz ar to Anita Kažemāka iekļauta rezervistos.

Latviju pludmales volejbolā pārstāvēs Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš, BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs un Edžus Treimanis, šosejas riteņbraukšanā Toms Skujiņš un Aleksejs Saramotins, smaiļošanā Aleksejs Rumjancevs, džudo Jevgēņijs Borodavko un Artūrs Ņikiforenko, tenisā Aļona Ostapenko, svarcelšanā Artūrs Plēsnieks un Rebeka Koha, brīvajā cīņā Anastasija Grigorjeva, peldēšanā Uvis Kalniņš un Aļona Ribakova, kā arī burāšanā 17 gadus vecā Ketija Birzule, kur ir komandas jaunākā sportiste.

Kā pēdējais Latvijas komandas sastāvā tika iekļauts Dainis Upelnieks, jo Latvijas Šaušanas federācija saņēmusi īpašo ielūgumu jeb "wild card".

Savukārt Latvijas pilsonību pieņēmušais ukraiņu sportists Ruslans Nakoņečnijs uz Riodežaneiro dosies kā modernās pieccīņas sacensību pirmais rezervists.

Olimpiskās spēles no 5. līdz 21.augustam notiks Brazīlijas pilsētā Riodežaneiro.

Latvijā

Šī Saeima jau divreiz noraidījusi priekšlikumus par iespēju piemērot naudas sodu līdz desmit eiro par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā. Novembra vidū Ceļu satiksmes drošības padomē Satiksmes ministrija pauda apņēmību atkārtoti virzīt priekšlikumus, lai panāktu nulles toleranci pret ātruma pārkāpšanu – līdzīgi kā tas ir gan Igaunijā, gan daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur šobrīd bojāgājušo uz ceļiem ir daudz mazāk nekā Latvijā, ziņo LTV raidījums “de facto”. Saeimas deputāti gan ir gatavi ātri un neminstinoties izlemt, ka uz auto numurzīmēm jābūt ģerbonim, taču tā nenotiek, ja vajadzīgi nepopulāri lēmumi, kas var pasargāt ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības.

Svarīgākais