Baltijas jūrā ledus sanesumi

© Scanpix

Posmā Roja–Kolka–Miķeļbāka strādā Rīgas brīvostas ledlauzis Varma, kas pasažieru un kravas kuģiem atbrīvo ceļu no ledus sanesumiem.

Tur no Igaunijas salām sapūsti 0,5–1,5 metrus augsti ledus vižņi. Piektdien Latvijas teritoriālajos ūdeņos ledlauzis bija nepieciešams astoņiem kuģiem, kas bija iesprostoti ledū, Neatkarīgajai apstiprina Rīgas brīvostas sabiedrisko attiecību speciāliste Anita Leiškalne.

Šāda situācija izveidojusies mainīgā vēja virziena dēļ. "Ceturtdien ziemeļu, ziemeļrietumu vējš no Igaunijas nelielajām salām Latvijas krastā sapūta dreifējošo ledu," skaidro Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra hidrometeoroloģijas prognožu daļas vadītāja Laura Krūmiņa.

Šonedēļ ledus sanesumi Baltijas jūrā milzīgas problēmas radīja prāmjiem un kuģiem, kas kursē gar Ālandu salām.

Maršrutu Rīga–Stokholma–Rīga, kurā kursē divi pasažieru prāmji, milzīgie ledus sastrēgumi neietekmē, jo šiem prāmjiem nav jāšķērso teritorija, kurā ir ledus sablīvējumi, Neatkarīgajai stāsta Tallink Latvija tirdzniecības un mārketinga direktore Baiba Muceniece. "Ceturtdienas vakarā prāmji, kas kursē starp Stokholmu–Helsinkiem un Stokholmu–Igauniju, ledus sastrēgumu dēļ bija spiesti mainīt kuģošanas maršrutu. Rīgas līnijai maršruts nav jāmaina, jo tajā nav milzīgu ledus sanesumi," viņa skaidro.

Prāmju rēderejas darbinieki, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus starp Rīgu un Stokholmu, piebilst, ka visi kuģi ir aprīkoti ar augstāko ledus laušanas kategoriju, un tas nozīmē, ka ledum nevajadzētu radīt nekādas problēmas kursēšanas grafikā. Tallink pārstāve uzsver, ka vienīgā neērtība pasažieriem var būt ledus laušanas radītā skaņa, taču tā nekādā veidā neietekmējot drošību.

Latvijā

Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie dati liecina, ka šī gada pirmajos desmit mēnešos četrām lielākajām bankām Latvijā ir izdevies novērst finanšu krāpšanas mēģinājumus un pasargāt klientu līdzekļus vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā. Tomēr šajā pašā periodā krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 13 miljonus eiro. Visbiežāk krāpšanas gadījumi ir saistīti ar investīciju krāpniekiem (78% gadījumu novērsti) un telefonkrāpniekiem (51% gadījumu novērsti).

Svarīgākais