Tuvāko nedēļu laikā sāksies konsultācijas par Latvijai atvēlētā NATO armijas bataljona izveidi.
1000 vīru lielajai vienībai būs nepieciešamas kazarmas, tehnikai - noliktavas, taču papildu nauda šim nolūkam prasīta netiek. Valdība iztiks ar esošo aizsardzības budžetu, kurā šim gadam sabiedroto uzņemšanai jau paredzēti 18,71 miljons eiro.
Valdības vadītājs Māris Kučinskis skaidro, ka armijai jau tāpat atvēlēts līdzekļu pieaugums, lai sasniegtu NATO dalībvalstīm obligāto finansējumu 2% apmērā no IKP. Tāpēc «viss notiks Aizsardzības ministrijas plānotā budžeta ietvaros». Turklāt tehniski kazarmas, noliktavas, mācību poligoni un sporta zāles sabiedrotajiem tā pati Latvijas aizsardzība vien ir. Izmantot varēs kā viesi, tā arī pašu karavīri.
Attīstības plānu nepārskatīs
Tomēr ne visi par šādu optimizāciju ir sajūsmā. Saeimas deputāts un bijušais Aizsardzības ministrijas (AM) parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis šādu rīcībpolitiku kritizē: «Kanādiešu kaujas grupas izvietošana ir apsveicama un bija paredzama, bet tas prasa papildu līdzekļus. Par to nav jākaunas, bet līdzekļi jārod, jo pretējā gadījumā mēs mānām sevi un bremzējam Nacionālo Bruņoto spēku attīstību!» Jāpaskaidro, ka armijai ir noteiktas saimnieciskās prioritātes - kas un kādā secībā tiek iepirkts, kādas spējas attīstītas. Kad kārta bruņumašīnām, kad radariem, kad kazarmām. Ja nauda pēkšņi vajadzīga citiem mērķiem, līdzšinējie plāni vismaz zināmā apjomā jāpārskata.
Tomēr AM norāda, ka Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) attīstības plāns 2012.-1024. gadam šajā kontekstā netiek pārskatīts. Jau pērnā gada nogalē bijis zināms, ka uzņemošās valsts atbalsts būs viena no aizsardzības jomas prioritātēm. Attiecīgi infrastruktūrai, uzturēšanai un iegādēm nepieciešamā nauda jau ir atvēlēta.
Vienlaikus ministrija atzīst, ka sarunas ar kanādiešiem ir tikai sākuma posmā: «Atbilstoši to rezultātiem infrastruktūras plāni tiks precizēti, neizslēdzot iespēju īstenot papildu projektus, kā arī apzinot nepieciešamos finanšu resursus.»
Tikmēr igauņi iet citu ceļu. Viņi aizsardzībai atvēl 2,16% no IKP (Latvija pagaidām tikai 1,41%), taču līdzekļi, kas nepieciešami sabiedroto uzņemšanai, tiek piešķirti papildus, nevis ņemti no jau esošā aizsardzības budžeta. Tā liecina informācija Igaunijas valdības portālā ar atsauci uz premjera Tāvi Reivasa runu.
Igauņi aizsardzībā dāsnāki
Pēc Velsas samita 2014. gadā militārās infrastruktūras uzlabošanai un mācību teritoriju iekārtošanai sabiedroto uzņemšanai Igaunijā tika piešķirts 41 miljons eiro. Bet tagad pēc Varšavas samita vēl divu kazarmu būvniecībai atvēlēti 12 miljoni eiro. Savukārt trīs miljoni tiks piešķirti iekšlietu resoram, jo Igaunijas pienākums esot sargāt sabiedroto personālu, tehniku un informāciju arī ārpus Tapas kazarmu teritorijas.
Igauņiem arī lielāka skaidrība par NATO kaujas grupas dizainu - Apvienotā Karaliste būs vadošā, un vēl bataljonā ietilps Dānija un Francija. Latvijā vadošā būs Kanāda, bet par pārējiem kaujas grupas dalībniekiem vēl nav ziņu. Aizsardzības ministrija vēsta, ka lielāka skaidrība par sastāvu un rotāciju principu būs rudenī. Taču būtiski, ka NATO bataljons Latvijā atradīsies nepārtraukti. Izvietots tikšot Ādažu bāzē. Pavasarī tika prognozēts, ka sabiedroto kaujas grupas Baltijā ieradīsies jau līdz šī gada beigām, taču tagad jau tiek minēta nākamā gada pirmā puse.
Benzīnvedējs atradies
Saprotamāki ir apstākļi, kādos sabiedrotie varētu iesaistīties reālā karadarbībā Latvijas teritorijā, un tas nav hibrīdkarš. Kā Neatkarīgā jau vēstīja, Varšavas samita komunikē 72. pants noteic: «Primāri pienākums reaģēt uz hibrīdajiem draudiem vai uzbrukumiem gulstas uz apdraudēto valsti.» Aizsardzības ministrija tam sniedz šādu skaidrojumu:
«Cīņa pret kiberapdraudējumu, savas informācijas telpas aizsargāšanu, savu institūciju stiprināšana pret visādu veidu apdraudējumiem un slēptu, lokālu incidentu un diversiju novēršana ir katras valsts atbildība. Tiklīdz ir skaidrs, ka kāda valsts ar slēptiem vai atklātiem militāriem līdzekļiem cenšas apdraudēt citu valsti, to vairs nevar saukt par hibrīdapdraudējumu, un tas iedarbina jau citus - kolektīvās aizsardzības mehānismus.»
Lai gan ASV pieteikušās kļūt par Polijas NATO bataljona ietvarvalsti, domājams, to loma saglabāsies nozīmīga arī Latvijas aizsardzības kolektīvā. Vismaz pagaidām amerikāņi nav pieteikušies aiziet no Latvijas. Gluži otrādi, šonedēļ viņi savu militāro arsenālu - 200 karavīru, deviņus tankus un vairākas bruņumašīnas - papildināja ar pieciem helikopteriem. Un visiem par lielu prieku atradies arī benzīnvedējs, kurš trešdien ceļā no Rīgas ostas uz Lielvārdi pamanījās apmaldīties jau Vecmīlgrāvī.