Neuzticība Stradiņa slimnīcas valdes loceklim Normundam Štālam izteikta, jo radušās aizdomas, ka viņš, neraugoties uz atbildīgo institūciju atzinumiem, tomēr veica aktīvas darbības, lai ar līdzšinējo Stradiņa slimnīcas A korpusa pirmās kārtas būvnieku varētu turpināt sadarbību un celt A korpusa otro kārtu par iespējami lielākām izmaksām nekā tirgus cena.
«No manas puses tas bija spiediens, lai samazinātu celtniecības izmaksas par vienu kvadrātmetru,» nenoliedz veselības ministre Anda Čakša, kura pati vēl ne tik sen bija Stradiņa slimnīcas valdes locekle. Veselības ministrijas rīcībā ir informācija, cik slimnīcu celtniecība izmaksā Tartu universitātes klīnikā, cik izmaksāja Rīgas Austrumu slimnīcā, ko par to saka Pasaules banka, un tās esot pavisam citas izmaksas. N. Štāla vienīgais piedāvājums, lai samazinātu celtniecības izmaksas, bijis samazināt jaunceļamā korpusa kvadrātmetrus, kas ministrei nav pieņemami, jo slimnīcai akūti nepieciešamas telpas.
Veselības ministrija, kas ir Stradiņa slimnīcas kapitāla daļu turētāja, konstatējusi, ka, virzot A korpusa otrās kārtas attīstības projektu, «ir veikta rīcība, kas aizkavē lēmuma pieņemšanu par projekta apstiprināšanu, tā, iespējams, sašaurinot pretendentu loku, kas var pretendēt uz tālāko dalību projektā». Lai gan atbildīgās institūcijas (Iepirkumu uzraudzības birojs, Finanšu ministrija) atzina, ka otrās kārtas būvniecība nav iespējama uz esošā iepirkuma pamata, slimnīcas pārstāvji veica aktīvas darbības, lai sadarbību varētu turpināt ar līdzšinējo izpildītāju par iespējami lielāku summu nekā tirgus cena. Pirmo kārtu būvē apvienība SBRE. Aprēķini liecina, ka otrās kārtas būvniecības projekta izstrāde, celtniecība, iebūvētās iekārtas izmaksātu 129 miljonus eiro.
Veselības ministre vairākkārt aicināja sniegt paskaidrojumus, kā Stradiņa slimnīcai nepieciešamā projekta būvniecības otro kārtu varētu realizēt efektīvi. «Ja mēs redzam, ka projektu iespējams realizēt par vairākiem desmitiem miljonu eiro lētāk, un par būvdarbiem atbildīgais valdes loceklis neizrāda nekādu iniciatīvu, lai tas tā notiktu, mūsu tālākā sadarbība nav iespējama,» teica A. Čakša. Ministrija secina, ka N. Štāls «nav spējis efektīvi pārvaldīt slimnīcu, lai kapitāla daļu turētājam nerastos šaubas par tās rīcības likumīgumu un caurspīdīgumu», tāpēc viņš zaudējis kapitāla daļu turētāja uzticību. Darbu valdē turpina valdes locekle Elita Buša, bet, lai slimnīca varētu turpināt darbu, uz laiku par valdes locekli iecelta Stradiņa slimnīcas personāldaļas vadītāja Arta Biruma. Veselības ministrija 30. jūnijā izsludināja atklātu konkursu uz vakanto valdes locekļa amatu. Pašlaik Stradiņa slimnīcas valdes locekļu konkursā ir pieteikušies pieci pretendenti - visticamāk, no viņiem tiks izvēlēti uzreiz divi nepieciešamie slimnīcas valdes locekļi.
Jāatgādina, ka N. Štāls valdes locekļa amatā tika iecelts ministra Gunta Belēviča laikā un bez konkursa.